RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Salīdzinot saslimstības rādītājus Norvēģijā, Zviedrijā un Latvijā, var pieņemt, ka imunitāte pret Covid-19, kas veidojas pēc izveseļošanās no jaunā koronavīrusa, Latvijā parādījusies aptuveni 1% populācijas, raksta jauns.lv ar atsauci uz Rīgas Stradiņa universitātes Veselības aprūpes un epidemioloģijas nodaļas vadītāju profesoru Ģirtu Briģi.
Neraugoties uz to, ka nereti Covid-19 pacienti slimo bez simptomiem, šis saslimstības līmenis joprojām ir pārāk zems, lai izveidotu vērā ņemamu iedzīvotāju ar imunitāti īpatsvaru. Atsaucoties uz neseno ASV un Lielbritānijas zinātnieku pētījumu, kurā pēc matemātiskās modelēšanas metodes tika izdarīts secinājums, ka kolektīvā imunitāte veidojas lēnāk nekā iepriekš, profesors atzīst, ka Latvijā tai šobrīd nav būtiskas ietekmes uz vīrusa izplatību.
Tādējādi Briģis uzsver epidemiologu un infektologu sacīto - "kamēr ir vīruss, pastāv varbūtība, ka tas izplatīsies". Minētajā pētījumā, pēc profesora sacītā, vienlaikus tiek prognozēts, ka nākotnē ir gaidāms otrs Covid-19 vilnis.
Pašlaik mīkstināto ierobežojumu vidū visvairāk profesoru uztrauc starpvalstu robežu atvēršana, jo ceļojumu atsākšana uz valstīm, kur saslimstība ir augstāka, nekā Latvijā, palielina infekcijas izplatības risku.
Turklāt jāņem vērā fakts, ka Latvijā saslimstība ir attiecīgi zema, kas no vienas puses nozīmē, ka būtu pamats domāt par ierobežojumu mīkstināšanu, apzinoties, ka ekonomikas atjaunošanas nolūkos mēs riskējam ar drošību, atzīmē Briģis.