RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) publicējusi tā saucamo "melno punktu karti" – jaunāko informāciju par bīstamiem ceļu iecirkņiem un krustojumiem.
Ārpus apdzīvotām vietām par bīstamu tiek uzskatītas vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi. Apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs smagie CSNg.
Kartē apzīmētas 48 bīstamas vietas – divreiz mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, informēja sabiedrības priekšsēdētājs Jānis Lange.
Viņš uzsvēra, ka daudzās bīstamās vietās jau ieplānota pārbūve vai izmaiņas satiksmes organizācijā, bet citviet jau rit modernizācijas darbi, vai tie jau veikti pēdējo trīs gadu laikā: piemēram, Jūrmalas šosejas (A10) un Vidzemes šosejas (A2) iecirkņos, uz Ventspils šosejas (A10) krustojuma ar Tukuma ceļu (P98), kur uzbūvēts rotācijas aplis.
13 vietās, kas iepriekšējā triju gadu periodā (2014.-2016.gg.) bija atzītas par "melnajiem punktiem", uzlabota transporta kustība, nepārbūvējot iecirkņus, 46 vietās veikti būvdarbi, atjaunots ceļa segums vai uzstādīts fotoradars.
"Mūsu uzdevums no ceļu infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu lietotāji varētu droši piedalīties satiksmē un šo melno punktu skaits turpinātu samazināties. Šogad, pateicoties papildu finansējumam 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā gan no ikgadējā budžeta, gan no papildu līdzekļiem satiksmes drošības projektiem tiks atvēlēti 8 miljoni eiro," uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs.
Viņš atgādināja, ka drošība tiek uzlabota no uzņēmuma ikgadējā budžeta līdzekļiem ne tikai tā saucamajos "melnajos punktos".
Šogad plānots sakārtot vairākus krustojumus, sākt pētījumus un projektēšanas darbus vairākos posmos, turpināsies arī gājēju pāreju aprīkošana ar apgaismojumu.
Lange konstatēja, ka no valdības piešķirtajiem 75 miljoniem eiro, kas paredzēti ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes, 4 miljoni tiks veltīti infrastruktūras uzlabošanai, lai novērstu CSNg.