RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. NATO ir jāuzsāk dialogs ar Krieviju, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumā, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka Krievija ir NATO kaimiņš, un viņš, kā norvēģu politiķis, ir pārliecināts, ka ar Krieviju var sarunāties un vienoties.
Stoltenberga vārdiem var nepiešķirt nozīmi – svarīgas ir darbības, bet tām vēl joprojām raksturīgs Krievijai naidīgs noskaņojums, radio Sputnik ēterā norādīja politologs, militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.
"Ziemeļatlantijas alianses locekļi principā nevar ietekmēt Vašingtonas viedokli, gluži pretēji, tās pozīcija nosaka NATO darbības. Teikt var visu, ko vien vēlaties, taču jāpievērš uzmanība tam, ka Stoltenbergs visos gadījumos nostājas ASV pusē: gan tad, kad Vašingtona demonstratīvi lauza līgumu INF, gan tagad, kad tā izstājas no Atklāto debesu līguma, apsūdzot Krieviju pārkāpumos," atzīmēja Konovalovs.
Eksperts uzsvēra, ka NATO ģenerālsekretārs un sabiedrotie Eiropā apliecināja, ka ASV darbības ir likumīgas, bet Krievijas pārkāpumi – pierādīti.
"Tagad Stoltenbergs runā par nepieciešamību vienoties ar Krieviju, taču patiesībā viņš nevar šos vārdus īstenot. Viņam nav atbilstošo pilnvaru – viņš ir dekoratīva figūra, nomināla, bet visus lēmumus pieņem Vašingtonā, un sabiedrotie NATO atbalstīs pat rupjāko un muļķīgāko ASV soli," uzsvēra eksperts.
Pēc viņa vārdiem, jāņem vērā, ka NATO ir sašķelta, un šķelšanās notikusi, ņemot vērā attieksmi pret Krieviju.
"Spēcīgākās valstis Eiropā – Francija un Vācija, kā arī NATO "dienvidu flangs" – Itālija, Krievija, zināmā mērā arī Spānija – iebilst pret konfrontāciju ar Krieviju. "Ziemeļu flangs" – Baltijas valstis, Lielbriānija, Polija, gluži pretēji, attiecību ar Krieviju pamatā likušas rusofobiju. Tās ne tikai dzied vienā balsī ar Vašingtonu, bet arī mudina ASV pieņemt Krievijai naidīgus lēmumus," konstatēja Konovalovs.
"Un ko pēc tā visa vērti ir Stoltenberga izteikumi? Neko. Viņš var teikt visu, ko vēlaties, taču viņa vārdi ir absolūti tukši, un kārtējie pārmetumi Krievijai vairs nav aiz kalniem," brīdināja eksperts.
2019.gada 2.augustā ASV vienpusējā kārtībā lauza Līgumu par maza un vidēja darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), Krievija apturēja savu dalību līgumā. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka pēc sešiem mēnešiem ASV izstāsies no Atvērtu debesu līguma.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ASV pakāpeniski lauž visus instrumentus, kas saistīti ar bruņojuma kontroli. Viņs atgādināja, ka stratēģisko stabilitāti patlaban regulē tikai līgums ŅEW START, un Maskava ļoti gribētu, lai tas turpinātu darbību vismaz kārtējos piecus gadus.