RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija) atteicās piedalīties Tieslietu padomes ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā.
Pēc Juraša sacītā, viņš skaidri zina, ka nav nekādu juridisku vai ētisku pamatojumu pret viņa dalību ģenerālprokurora vēlēšanās, lai gan to nevar pateikt par visiem viņa kolēģiem Tieslietu padomē.
"Tāpat es uzskatu, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās. Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu. Ceru, ka šīs mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā," uzrakstīja Jurašs Twitter vietnē.
Atgādināsim, ka aprīļa beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ieteica Jurašam nepiedalīties jaunā ģenerālprokurora atlasē ētisku apsvērumu dēļ, jo krimināllieta pret viņu joprojām nav slēgta.
"Vairums Saeimas deputātu, paldies Dievam, pagaidām nav tiesāti (ar dažiem izņēmumiem, kas pašlaik ir procesā), līdz ar to viņiem nav personīgu iespaidu, kādam jābūt labam prokuroram. Vēl jo vairāk - ģenerālprokuroram. Bet katram no mums ir priekšstats par to, kas ir tiesiska valsts. Daudziem tajā neiederas situācija, kad apsūdzētais izvēlas apsūdzības uzturētāju," nesen atzīmēja Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") savā Facebook lapā.
Tiesa, sarežģītā ētiskā situācijā izrādījies ne tikai Jurašs. Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem, Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, arī ir Tieslietu padomes sastāvā. Acīmredzot, tieši viņu Jurašs bija domājis, runājot par tiešu interešu konfliktu. Taču Stukāns jau paziņojis, ka lēmuma pieņemšanā nepiedalīsies.