RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Baltkrievijas AES pirmais energobloks varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu augustā, paziņoja intervijā avīzei "Strana Rosatom" valsts korporācijas "Rosatom" Maskavav uzņēmuma "Energospecmontaž" ģenerāldirektors Mihails Pinčuks.
Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka BelAES 1. energobloka reaktora iekārtas palaišana (fiziska palaišana) ieplānota jūlijā. Pēc tam sekos enerģētiskās palaišanas posms ar energobloka iekļaušanu elektrotīklā.
"Esam izgājuši finiša taisnē: viss ir samontēts, gandrīz visi dokumenti ir nodoti. Pabeigtā karstā pievelšana, notiek iekārtu revīzija un piezīmju novēršana. Degvielas ielādēšanu (pirmā energobloka reaktorā) gaidām jūnijā, augustā – iekļaušanu tīklā," sacīja Pinčuks.
Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.
Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija, taču ne Latvija un Igaunija.
Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025. gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Tajā Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju no BelAES, savukārt Lietuva – to tiesības pirkt šo elektroenerģiju.
Tāpat tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas.
Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un importētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.
Taču šādu līguma variantu izkritizēja Lietuvā – konservatīvā partija un pat valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzskata, ka tas negarantē BelAES elektroenerģijas nokļūšanas aizliegumu Lietuvā. Lietuvas valdība pagaidām nav apstiprinājusi šo dokumentu.
Uz pēc iespējas ātrākas vienošanās parakstīšanas uzstāj enerģētikas ministrs. Viņš brīdina, ka reģionāla līguma trūkuma gadījumā valstis nespēs saņemt Eiropas Komisijas atbalstu un līdzfinansējumu 75% apmērā no kopējās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem projekta vērtības.
Kādēļ Latvija ir pret
Latvijas valdība uzskata, ka Lietuvas nodomi pārtraukt pirkt elektroenerģiju Baltkrievijā pēc BelAES būvniecības rada energodeficīta riskus pārējām Baltijas valstīm. Šajā sakarā Ministru kabinets pieņēmis lēmumu pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm uz Latvijas robežām.
Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".