RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Sabiedriskā darbiniece un skolas direktore Anna Vladova apkopojusi mācību gada rezultātus. Viņa norādīja, ka "tādu trakomāju skolas mūsu valstī nav redzējušas un izjutušas nekad, vispār nekad".
Pedagoģe konstatēja, ka realitāti krasi atšķiras no izglītības ministres Ilgas Šuplinskas optimistiskās "čivināšanas", - acīmredzot, viņa dzīvo kaut kādā citā Latvijā.
"Ministres kundzes modrajā un rūpīgajā aizgādībā skolotāji divu mēnešu laikā apguvuši jaunās reālijas un gatavi soļot uz priekšu, gaišajā nākotnē, pa ceļam tiekot galā ar jauno pieeju izglītībai, skolotāju trūkumu un pārējiem reformas "jaukumiem"," sarkastiski piezīmēja Vladova.
Viņa atzīmēja, ka darbs "laukā" izskatās pavisam citādi - "pēdējo mēnešu laikā skolotāji ne tikai pārguruši, viņi ir nosirmojuši".
"Visas skolas, bez izņēmuma, saskārās ar problēmām: vietām trūka iekārtu skolā, vietām trūka iekārtu bērniem, citi saskārās ar visdažādāko lietotņu darbības traucējumiem pārslodzes dēļ. Taču pats galvenais, un šī problēma visiem ir kopīga – "parastajiem" skolotājiem trūkst prasmju un iemaņu attālināto mācību režīmā," Vladova stāstīja Facebook.
Attālinātās mācības krīzes periodā, ar ko saskārās parastās skolas, kam nav attālināto mācību programmu, Vladova aprakstīja īsi: "Izdzīvojām, kā varējām."
"Lieliski pedagogi ar milzīgu pieredzi nodarbībās klātienē vienā rāvienā "ielidoja" haosā. Platformu meklējumi, ar kuru palīdzību iespējams sakārtot attālinātās mācības ar bērniem, visi tie "zūmi", "timzi", "diskordi" un pārējais. Sameklēt, pārliecināties, ka platformas pieejamas bērniem, steigšus apgūt absolūti jaunus instrumentus, līdztekus skaidrot to darba principu bērniem un viņu vecākiem. Pie tam ne tikai vienkārši paskaidrot, bet arī bez gala un malas strīdēties ar vecākiem par to, ka šī te platforma ir ērtāka matemātikas pasniegšanai, bet tā – angļu valodai. Daļa vecāku pieprasa pāriet uz "zūmu", daļa liela "timz", vēl kāds prasa "neākstīties, sūtīt visu uz pastu vai – vēl labāk – pie skolas durvīm atstāt izdrukas", citi, gluži pretēji, apber skolotāju ar saitēm uz dažnedažādām citām lieliskām platformām, bieži vien pat nepievērš uzmanību tādiem "sīkumiem", kā, piemēram, to cena vai datoru tehniskās īpašības, kas "pavilks" superplatformas..." konstatēja Vladova.
Savukārt no mācību izglītojošā viedokļa pedagogi bija spiesti daudz vairāk laika tērēt, lai sagatavotos nodarbībai, atzīmēja Vladova.
"Ja gatavošanās nodarbībām klātienē pieredzējušam pedagogam prasīja pāris stundas dienā, bet attālināto mācību apstākļos droši runājam par 4-5 stundām dienā. Un tā ir tikai gatavošanās: tiek meklēti resursi, attēli, video ieraksti, sastādīti grafiki labākai uzskatāmībai, rūpīgs mutisko lekciju pieraksts utt. Pēc tam vēl jāuzņem video, jāsagatavo prezentācija, jāpaskaidro, kā lietot saites, jāsastāda kontroljautājumi, lai varētu novērtēt, kā bērni sapratuši materiālu," viņa atcerējās.
Taču pats "jautrākais", pēc Vladovas domām, bija atgriezeniski sakari.
"Piemēram, matemātikas skolotājs māca divās paralēlēs 7. un 8. klases. Kopā apmēram 140-160 (vidēji) skolēni. Pieņemsim, ka skolotājam paveicies, tēma bija viegla, un lielākā daļa bērnu, piemēram, 100 cilvēki to apguvuši bez jautājumiem. Tomēr palikuši vēl 40-60, kam kaut kas nav skaidrs un, protams, viņi uzdod jautājumu pasniedzējam. Tas nozīmē: izlasīt 40-60 vēstules no bērniem, saprast, kas tieši bērnam nav skaidrs, izskaidrot vēlreiz, izmantojot jau citus materiālus, video un grafikus. Katram! Un tādu nodarbību nedēļā matemātiķim ir vismaz četras. Un vēl ir vecāki, kuri grib "palīdzēt" savai atvasei un "iemācīt" skolotājam, kā būs pareizi. Es pat nerunāju par kontroldarbiem un pārbaudes darbiem, pārbaudīt 100500 darbus nedēļā – ar to skolotāju neiebiedēsi. Tomēr, ņemot vērā gatavošanos attālinātajām lekcijām, atbildēm uz jautājumiem, skolotāja dzīve pārvēršas par elli. 24/7 pie datora un ar telefonu," paskaidroja Vladova.
Viņa piebilda, ka arī vecākiem klājies smagi, it īpaši ar bērniem sākumskolā.
"Tās pašas 24/7, tikai bez pedagoģiskās pieredzes, bez izpratnes, laika trūkuma apstākļos, kad darbā valdīja krīze, iespējams, trūka nepieciešamo programmu un tehnikas, jūs tikāt galā ar šīm šausmām. Es zinu, kā tas ir, kad uzdod "sagatavot prezentāciju vai projektu", bet jums ir divi vai vairāk bērnu, dators tikai viens, vakars ir viens, un darba galds arī ir viens. Un darbs jums ir attālināts, jums arī vajadzīgs dators, galda un krēsls. Un asaras kāpj kaklā, un dusmas, un neizpratne," rakstīja skolas direktore.
Viņa atzīmēja, ka gan pedagogi, gan vecāki tika galā, taču pašreizējā pandēmija ir parādījusi problēmas skolu gatavībā attālinātām mācību formām.
"Ministre bez gala runā par iespēju turpināt attālinātas mācības jau nākamajā mācību gadā, arī reformas neviens nav atcēlis. Kad dzirdu ministrijas bravūrīgos izteikumus par to, ka skolās ieradīsies jauni lieliski speciālisti, kuri spēs gan vienā mirklī iejusties jaunajā situācijā, gan labāk mācīt priekšmetus tīrā latviešu valodā, padziļinātās apguves priekšmetus, man metas bail. Ministrija kategoriski nevēlas skatīties patiesībai acīs: mūsu valstī nestāv rindā tie, kas vēlas strādāt pedagoģijā. Iespējams, 100 cilvēki, kuri bez maksas (!) iegūs pedagoģisko izglītību programmas "Mācītspēks" ietvaros, vēl atradīsies, tomēr simt skolotāji sistēmu neglābs. Un ne jau vienas programmas ietvaros, visu valsts augstskolu ietvaros. Ir jābūt bezmaksas pedagoģijas studijām, vismaz gadus piecus. Ar pretendentu kvalitatīvu atlasi," uzskata Vladova.
Tāpat viņa ieteica atļaut ierasties skolās "uzaicinātajiem lektoriem" – cilvēkiem, kuri guvuši panākumus kādā profesijā un, lai arī nav profesionāli pedagogi, viņi varēs iepazīstināt bērnus ar to pašu inženierzinātņu, programmēšanas, ķīmijas, ekonomikas, svešvalodu tulkotāju darba lietišķo pusi.
"Lūk, kam vajadzētu tērēt budžeta naudu, nevis ārišķīgām pedagoģijas programmām 100 cilvēkiem, bezgalīgām pārbaudēm skolās un kārtējo neprātīgo reformu izstrādei," viņa secināja.