RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts.
"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.
Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.
Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.
"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."
Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.
"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.
"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).
Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.
ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.