RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav iepriecinoši, stāsta Neatkarīgā. Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi Latvijā: faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību.
"Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies," teikts ziņojumā.
Trūkst naudas
Eiropas Komisija atzīmējusi, ka lielāks finansējums un cilvēkresursu stiprināšana ir īpaši svarīga krīzes pārvarēšanai.
Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4% no IKP – daudz mazāk par ES vidējo rādītāju – 7,8%. Izdevumi 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr 2020. gadā tos bija plānots samazināt līdz 3,5% no IKP. Prognozes rāda, ka tuvākajos gados veselības aprūpei veltīto publisko izdevumu zemais līmenis un neveselīgs dzīves veids ir valsts iedzīvotāju sliktās veselības galvenie iemesli.
Vērojama arī ievērojama atšķirība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā no ienākumu līmeņa viedokļa – nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.
Latvijā attālināmās mirstības līmenis ( runa ir par mirušajiem, kuri būtu varējuši dzīvot ilgāk, ja laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai profilaksi) bija trešais augstākais ES. Te EK atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.
Kur ir reformas?
Eiropas Komisija konstatējusi neziņu veselības aprūpes finansējuma reformas jautājumā. Vispirms divu grozu sistēma ir atlikta līdz 2021. gadam, bet tagad plānots izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.
Pārskatā atzīmēts, ka Latvija veikusi virkni pasākumu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un efektivitātes uzlabošanai un pieejamības palielināšanai. Piemēram, onkoloģijas slimnieku piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šajā jomā reforma nav līdz galam īstenota, un, kā jau vēstīts iepriekš, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Arī šo veselības aprūpes jomu EK vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.
Mediķi ar pustukšu maciņu
Situāciju ar medicīnas darbiniekiem EK uzskata par ļoti kritisku, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Lielas grūtības vērojamas ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, un rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zemais atalgojums kavē jauno ārstu un māsu pieplūdumu medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā).
"Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus," secina Eiropas eksperti
Viņi atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas ir ir konstatētas jau sen, bet kopš 2006. gada nekas nav mainījies. Situāciju neuzlabo arī tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20%, algas palielināja tikai par aptuveni 10%.
Par budžetu domās rīt
Patlaban atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu, bet budžetu nākamam gadam Veselības ministrija sastādīs saskaņā ar grafiku. Patlaban līdz 8. jūlijam Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs pieņem pieteikumus nepieciešamajam finansējumam.
"Līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā," Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpes sistēmu sniegti arī citām valstīm, tomēr Latvijā situācija atšķiras – visus agrākos gadus veselības aprūpes sistēmas stāvoklis bija neapskaužams, un pat ekonomikas pieauguma apstākļos tai netika atvēlēti vairāk kā 4% no IKP.
Tiesa, Veselības ministrijas jaunās aplēses rāda, ka šogad nozares finansējums pārsniegs 4% no IKP, tāpat būs arī nākamgad. Tomēr tas skaidrojams ar precizēto IKP prognozi, kas manāmi sarucis koronavīrusa krīzes rezultātā.