Bijušais Latvijas premjers: leģionāri drīz aizies no dzīves, un 16. marts tiks aizmirsts

Latviešu SS leģiona dalībnieki jau ir sirmgalvji un pēc dažiem gadiem aizies no dzīves, tad varētu beigties arī masveida gājieni 16. martā, un pati uzmanība šim datumam aizies nebūtībā, uzskata Vilis Krištopāns.
Sputnik

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latviešu leģionāru piemiņas dienas, kuru Latvijā neoficiāli atzīmē 16. martā, nākotnē var kļūt mazāk manāma, jo no dzīves aizies pēdējie Otrā pasaules kara notikumu dalībnieki, paziņoja radio Baltkom ēterā bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

Katru gadu 16. martā Rīgā notiek latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu antifašistu organizācijām visā pasaulē. KF uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunu.

Pašam Krištopānam latviešu leģionā tika iesaukts tēvs. Bijušais premjers pastāstīja, ka viņa tēvu izsauca uz komandantūru, kur viņu ierakstīja bataljonā, kad viņam bija 20 gadi.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

"Viņu pierakstīja. Bet kas negribēja brīvprātīgi, to izveda pagalmā un nošāva. Lūk, cik brīvprātīgi. Nu pagaidiet vēl dažus gadus. Lūk, manam tēvam parīt paliek 96 gadi, viņš joprojām ir dzīvs, viens no pēdējiem palicis," sacīja Krištopāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka padomju periods Latvijā joprojām ir tik jūtīgs temats vēstures redzējumu atšķirību dēļ.

"Kad amerikāņi un angļi ienāca Francijā, viņi uzreiz no turienes aizgāja. Kad Padomju Savienība ienāca Polijā un Čehoslovākijā, tā aizgāja no turienes tikai 1991. gadā. Lūk arī starpība," sacīja Krištopāns.

Latvijā, līdzīgi citām Baltijas valstīm, uzskata, ka PSRS to okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija neatzīst šādu jautājuma uzstādījumu. Iepriekš Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas valstu pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laikā starptautiskajām normām, savukārt termins "okupācija" šeit nevar tikt pielietots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un ar spilgti izteiktu šajās republikās pastāvējušo varasiestāžu piekrišanu.

Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to atrašanās laikā Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Otrā pasaules kara gados) darbojās nacionālās varasiestādes.