RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Zviedrija nevēlas palikt malā, kamēr tās kaimiņi atver robežas, raksta Politico.
"Es uzskatu par absolūti nepieciešamu, lai mēs atvērtu robežas koordinētā kārtībā," paziņoja Ziemeļu valstu sadarbības ministre Anna Hālberga. "Mēs rīkojam intensīvas diskusijas šajā sakarā ar mūsu skandināvu kaimiņiem."
Kad šī gada martā koronavīruss nokļuva Skandināvijā, Dānija un Somija ieviesa stingrus karantīnas pasākumus: slēdza robežas, skolas un lielāko daļu iestāžu. Zviedrija izturējās pret situāciju vienkāršāk: tās robežas palika atvērtas, bizness turpināja darbu, savukārt bērni turpināja apmeklēt skolas.
Covid-19 izraisītais mirstības līmenis Zviedrijā ir astoņas reizes augstāks, nekā pie kaimiņiem.
Tagad, kad Dānijas, Somijas un Norvēģijas varasiestādes apspriež iespēju atvērt robežas, daudzi uzskata, ka ierobežojumu atcelšanai nav jāskar Zviedrija.
Somijas IeM vadītāja Marija Ohisalo preses konferencē pauda uztraukumu saistībā ar situāciju Zviedrijā. Viņas padomnieks Jarno Jappalainens paskaidroja, ka lēmums par pierobežas režīmu ar Zviedriju tiks pieņemts līdz 15. jūnijam, vadoties pēc "epidemioloģiskās situācijas", kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem un Eiropas Komisijas rekomendācijām.
Opozīcijas deputāti Dānijā uzstāj, lai valdība neatver robežas ar Zviedriju. Dānijas Ministru kabinets solīja pieņemt lēmumu līdz 1. jūnijam.
"No veselības aprūpes viedokļa robežu atvēršana ar Zviedriju ir nepamatota," paziņoja lielākās opozīcijas liberālās partijas līderis Jakobs Ellemans-Jensens parlamenta debašu laikā.
Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt savstarpējās robežas, pirms tiek atjaunota brīva pārvietošanās Šengenas zonā. Un situācija Skandināvijā atspoguļo grūtības, kuras ES valstis var sastapt šajā ceļā.
Baltijas valstis viegli atvēra savstarpējās robežas. Citviet situācija ir sarežģītāka: piemēram, Spānija un Grieķija ar nepacietību gaida tūristus, taču valstīs, no kurām uz tām brauc visbiežāk, tai skaitā Lielbritānija, inficēšanās līmenis joprojām ir augsts.
Pēc Hālbergas sacītā, Zviedrija cer uz robežu atvēršanu visā Skandināvijā ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ.
"Abās robežas pusēs jūtama frustrācija gan no biznesa, gan no parasto pilsoņu puses," saka viņa. "Viņi ir pieraduši apciemot draugus un radus un braukt uz darbu un pēc pirkumiem uz citu valsti."
Stokholmas prāmju terminālī īpaši manāmas robežu slēgšanas sekas. Prāmju operatora Viking Line centrs ir slēgts, paziņojums uz durvīm vēsta, ka organizācija atvērsies uz stundu no rīta un vakarā. Stāvvietā nav nevienas mašīnas.
Viking Line vadītājs Jans Hansens pastāstīja, ka pasažieru skaits samazinājies līdz 10% no ierastā skaita, un kompānija izdzīvo tikai uz kravas prāmju rēķina. Viking Line gaida 15. jūniju, kad Somijas valdība paziņos par savu lēmumu, cerot uz to, ka tiks atļauti pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju.
"Skaidrs, ka viss būs atkarīgs no situācijas ar vīrusu Zviedrijā," saka viņš.
Zviedrijas Veselības departaments ceturtdien paziņoja, ka valstī no Covid-19 ir miruši 4 266 cilvēki, taču mirstības un ārstēšanās ar MPV skaita kritums liecina, ka situācija uzlabojas.
Somijā no koronavīrusa miruši 313 cilvēki.
Pēc Hālbergas sacītā, viņa uztur pastāvīgus sakarus ar saviem skandināvu kolēģiem un optimistiski cer, ka Zviedrijas tradicionāli ciešās attiecības ar kaimiņiem palīdzēs vienoties par kontroles mīkstināšanu uz robežām.