RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.
Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.
Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.
Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.
"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.
Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.
Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.