RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Somijas darba devēji sākuši biežāk pārkāpt noteikumus un apiet likumu, iekārtojot darbaspēku no Igaunijas, sevišķi bieži cieš krievvalodīgie, raksta ERR.
Laeda Ennoka, kas sniedz juridiskas konsultācijas Somijā strādājošajiem Igaunijas iedzīvotājiem, apgalvo, ka ar šādām situācijām viņa saskaras katru dienu, savukārt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā stāvoklis pat pasliktinājies.
Šī gada martā Somija apturēja "svārsta migrāciju" ar Igauniju. Darba migrantiem nācās izvēlēties – palikt Somijā, lai turpinātu darbu, vai arī atgriezties Igaunijā uz nenoteiktu laiku. Tomēr dažu cilvēku vietā lēmumu pieņēma darba devējs, turklāt nelikumīgi.
"Kopš marta sākušās problēmas ar to, ka darba devējs sūta darbiniekus uz mājām darba trūkuma dēļ un lauž ar viņiem līgumu, turklāt darba attiecības izbeidzas tajā pašā brīdī, kas ir absolūti nelikumīgi Somijā. Daudzi darba devēji neizsniedz arī izziņas par darbinieku nosūtīšanu piespiedu atvaļinājumā, un cilvēks nevar stāties bezdarbnieku uzskaitē un saņemt jebkādus pabalstus," pastāstīja Ennoka.
Vēl aizskaramākā stāvoklī, pēc viņas sacītā, izrādījušies Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji.
"Daudzi neprot [somu] valodu, nezina likumus un nezina, pie kā jāvēršas," sacīja viņa.
No 14. maija darba migrācija starp Somiju un Igauniju ir atjaunota, taču problēmas ir saglabājušās.
"Man, kā reiz piezvanīja kāds igauņu jaunietis no ostas. Pirms pāris dienām viņš noslēdza vienošanos ar Somijas darba devēju, kas kaut kāda iemesla dēļ palikusi neparakstīta. Viņu neielaida Somijā, jo viņam tur nav arī dzīvesvietas. Darba devējs solīja piešķirt dzīvokli no firmas, tātad viņš tā arī palika tur ostā," pastāstīja Ennoka.
Viņa piebilda, ka Somijā nedarbojas elektroniskais paraksts, tādēļ līgums ir jāparaksta uz papīra, un tam ir jābūt uz rokām, lai nokļūtu uz prāmja klāja.
Turklāt darba devēji nereti mānās ar darba laika uzskaiti un neizsniedz algas lapas.
"Daudz problēmu ir ar to, ka darba devējs nemaksā nodokļus, bet par to atbild, diemžēl, darbinieks. Nodokļu iestāde piedzen no viņa šos nodokļus, ja viņam nav algas lapas, kurā ir parādīts, ka no algas ir ieturēts ienākumu nodoklis un citi valsts nodokļi. Bet ja darba devējs ir bankrotējis, tad tos vispār nav kur paņemt," piebilda konsultante.
Pēc Ennokas sacītā, dažkārt ar darba devējiem problēmas rodas arī somiem, taču parasti krāpšanās notiek tomēr ar ārzemju darbaspēku.