RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Latvijā un Igaunijā tiek veidots plašs kara mantojuma objektu tūrisma maršrutu tīkls. 170 objektu atjaunošanai un būvniecībai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir piešķirti gandrīz divi miljoni eiro, vēsta TV3.
Objektu tematika un ekspozīcijas saturs atbildīs oficiālajam XX gadsimta vēstures traktējumam, ieskaitot "padomju okupācijas" tēmu un priekšstatu par "mežabrāļiem", kā par pretošanās varoņiem.
"Padomju un vācu pasaules iekarošanas plāni"
Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka galvenai militāri vēsturisko maršrutu izveidošanas mērķis ir pastāstīt tūristiem par Latvijas un Igaunijas vēsturi pagājušajā gadsimtā.
"Viss projekts ir sadalīts nosacīti četros vēsturiskos posmos. Pirmais pasaules karš un neatkarības cīņas, tad Otrais pasaules karš, mežabrāļi un padomju dzelzs aizkars un dzīve padomijā," pastāstīja Asnāte Ziemele.
Par to, kādā garā tika pasniegta Otrā pasaules kara vēsture, tiek ziņots asociācijas "Lauku ceļotājs" mājaslapā.
"2. Pasaules karā Padomju Savienības un Vācijas pasaules iekarošanas plāni tika apstiprināti ar Molotova-Ribentropa paktu, un mēs nonācām padomju okupācijas rokās ar tam sekojošajām slepkavībām un deportācijām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka vācieši 1941. gadā tika sveikti kā atbrīvotāji Baltijā. Arī šajā karā latvieši un igauņi nēsāja dažādu pretinieku formas tērpus, gāja bojā cilvēki, tika iznīcinātas ēkas un pilsētas," teikts projekta pārskatā.
Tādā pašā garā tiek stāstīts par "mežabrāļiem": "2. Pasaules kara beigās padomju okupācijas režīms atgriezās. Daudzi vīri devās mežā un turpināja pretoties sarkanajai varai. Diemžēl spēku samērs acīmredzami bija par labu okupantiem un "mežabrāļi" pamazām izzuda."
Tiek minēts arī objekta piemērs, kurš būs veltīts šim periodam: Kara atribūtikas muzejā Sāremā salā tiks uzbūvēts "mežabrāļu" bunkurs – tajā varēs apskatīties ne vien ekspozīciju, bet arī pārnakšņot.
Virzīšanās pie vēstures pārrakstīšanas
Iepriekš Lietuvā tika sastādīta rezolūcija, kurā apgalvots, ka 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību mērķis bija "iznīcināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valstiskumu". Tāpat rezolūcijā tika nosodīta "dezinformācija" no Krievija puses attiecībā uz Molotova-Ribentropa pakta "attaisnošanu" un skanēja aicinājums Eiropas Parlamentam, citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu parlamentiem, starptautiskajām organizācijām "nesamierināties un kopīgiem spēkiem pretoties vēstures revizionismam un dezinformācijai" no Krievijas puses.
Neatpalika no kaimiņiem arī Nacionālās apvienības deputāti. Uzvaras dienas gaidās viņi "izvilka" cauri parlamentam kārtējo rezolūciju, kas ir veltīta Otrā pasaules kara beigām. Deputāti aicināja Eiropu "pareizi izprast 75. gadus vecus notikumus". Tiesa, rezolūciju Saeimā sagaidīja neviennozīmīgi.
Pēc PSRS sabrukuma Baltijas varasiestādes regulāri rīko vajāšanas akcijas pret tiem, kas nepiekrīt šo valstu oficiālajai pozīcijai saistībā ar "padomju okupāciju". Tāpat Baltijas republiku vadība rosina rusofobisku politiku, pakļaujot sabiedriskai nosodīšanai tos, kas pozitīvi atsaucas par šo valstu padomju pagātni.
Krievija uzsvēra, ka Baltijas republikām nav tiesiska pamatojuma kaut ko pieprasīt, un nosauca viņu pretenzijas attiecībā uz "padomju okupāciju" par absurdām.
Tāpat Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS 1940. gadā nebija pretrunā ne ar vienu tā laika starptautisko tiesību pantu. Starp valstīm nenotika militārs konflikts, savukārt vietējās varasiestādes neaizliedza padomju karaspēkiem ienākt Baltijas republiku teritorijā un pauda acīmredzamu piekrišanu. Turklāt padomju periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā darbojās nacionālās varas iestādes.
Krievijas varasiestādes vairākas reizes paziņojušas, ka atsevišķas Eiropas valstis cenšas pārrakstīt vēsturi. Prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka KF ir pienākums nodrošināt patiesības saglabāšanu par Lielo Tēvijas karu un pretoties tās vēstures falsifikācijas centieniem.