RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Veterānu stāvoklis Baltijas valstīs pēdējos gados ir tikai pasliktinājies: gada laikā ņirgāšanās par viņiem faktu skaits pieaudzis par 40%, diskriminācija – par 70%, vardarbība – par 30%. Šādi slēdzieni izriet no Krievijas Sabiedriskās palātas analītiskā centra "Bezopasnostj 2.0" monitoringa pārskatā, raksta "Izvestija". Citās Eiropas valstīs un ASV bijušo padomju karavīru dzīves līmenis ir saglabājies.
Padomju veterānu stāvokļa pasliktināšanos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā eksperti skaidro ar nacionālistisko kustību un neiecietības atdzimšanu.
"Neiecietība un fašisma reabilitācija šajās valstīs joprojām tiek atbalstīta valsts līmenī. Šiem cilvēkiem vienkārsi nav nekādu piemaksu un privilēģiju – ikmēneša piemaksu 100 dolāru apmērā saņem "mežabrāļi" kuri kopā ar hitleriešiem karoja pret Padomju armiju," atzīmēja KF Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina.
KF prezidenta Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sociālās attīstības zinātniski izglītojošā centra direktore, Darba un sociālās politikas katedras profesore Ļubova Hrapilina, komentējot situāciju, paziņoja, ka Baltijā patlaban patiešām ir gluži citādas politiskās prioritātes.
"Mūsu acīs cilvēki, ko viņi tagad slavina – piemēram, tie paši "mežabrāļi", ir bandīti un slepkavas. Viņiem ir citāds konteksts. Tiesības un privilēģijas, ko agrāk baudīja veterāni daudzās padomju republikās, ir krasi samazinātas vai atceltas," viņa atgādināja.
Katra NVS valsts patstāvīgi risina jautājumu par atbalstu Otrā pasaules kara dalībniekiem, atzīmēja Valsts domes Darba, sociālās politikas un veterānu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Tarasenko.
"Kas attiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem mūsu pilsoņiem – pārsvarā Baltijas valstīs, - viņi saņem pabalstu no Krievijas, aptuveni 10 tūkstošus rubļu mēnesī," viņš norādīja.
Šogad sakarā ar Uzvaras 75. gadskārtai veltītajiem pasākumiem veterāni un citu kategoriju cilvēki, kas saistīti ar Lielo Tēvijas karu, saņēma pabalstus 75 un 50 tūkstošu rubļu apmērā.
Pie tam, saskaņā ar monitoringu, piemēram, Ukrainā veterānu stāvoklis ir labāks nekā Baltijā. Viņu ienākumi vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz vidējo pensiju un sastāda aptuveni 160% no vidējā pensionāru ienākuma valstī. Tomēr viņu diskriminācijas līmenis salīdzinājumā ar pērno gadu ir saglabājies.
Gruzijā, Izraēlā, Rumānijā, Horvātijā, ASV, Anglijā, Francijā, Vācijā un Čehijā veterānu stāvoklis nav mainījies – ienākumi ir saglabājušies, vardarbības vai pazemošanas fakti ir ļoti reti, ja gadās vispār.
Tuvākajā ANO sesijā ar nevalstisko organizāciju dalību Krievijas Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisija un Krievijas Miera fonds demonstrēs monitoringa rezultātus ANO vadībai. Sesija notiks 2020. gada rudenī.