RĪGA, 11. maijs – Sputnik. Lietuvas Seima deputāts no partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Laurīns Kasčūns novērtēja atsauksmes medijos, ko radīja lietuviešu konservatoru ieteikums atzīmēt "PSRS agresijas pret Eiropu dienu". Par to viņš pastāstīja savā lapā Facebook.
Politiķi, komentējot iniciatīvu, kārtējo reizi paziņoja, ka Krievija it kā esot līdzvainīga Otrā pasaules kara kurināšanā un cenšoties "uzvelt vainu" citām valstīm.
Tomēr Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss Uzvaras dienas priekšvakarā paziņoja, ka mēģinājumi sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi ir "negodīgi". Viņš atzina, ka Vācija viena ir izraisījusi karu ar savu uzbrukumu Polijai un tikai Vācija "ir atbildīga par noziegumiem pret cilvēci".
Kasčūns pastāstīja, ka ziņas par deputātu iniciatīvu publicējuši dažādi mediji igauņu, vācu un franču valodās. Pie tam viens no lielākajiem ziņu portāliem Ungārijā atspoguļoja konservatoru ierosinājumu kā pretsvaru VFR ārvalstu ministra paziņojumam par to, ka tikai Vācija ir vainīga Otrā pasaules kara kurināšanā.
"Iemesli, kuru dēļ vācieši atzīst vainu, ir saprotami un pelnījuši cieņu – tas ļāva viņiem atbrīvoties no pagātnes kļūdu atkārtošanas. Tomēr Māss kļūdās, cerēdams, ka Putina Krievija var kritiski novērtēt savu pagātni," skaidroja deputāts.
Politiķis uzskata, ka Eiropai un Krievijai ir dažādi priekšstati par vēsturi. Kasčūns paziņoja, kai laikā, kad Eiropas valstīm tā ir mācība, bet Krievijai – "instruments, ko izmantot informācijas karos".
Konservatori, pie kuriem pieder Kasčūns, pastāvīgi ziņo par "Krievijas ietekmes" draudiem un riskiem valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo noskaņojumu, kritiskajiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ierosinājumiem.
Parlamentārieši ierosināja legalizēt padomju karavīriem veltīto memoriālu nojaukšanu, atzīt Lietuvas Komunistisko partiju par "noziedzīgu organizāciju" un brīdināt Lietuvas augstskolu studentus par "Krievijas agresiju".
Vēstures sagrozīšanas mēģinājumi
Pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstis regulāri organizē vajāšanas akcijas tiem, kuri nepiekrīt valstu oficiālajam viedoklim par "padomju okupāciju". Pie tam Baltijas valstu valdības īsteno rusofobu politiku un sabiedriski nosoda cilvekusi, kuri pozitīvi vērtē šo valstu pagātni Padomju Savienībā.
Krievija uzsvēra, ka Baltijas valstīm nav tiesiska pamata kaut ko pieprasīt, un norādīja: pretenzijas ir absurdas.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka Baltijas pievienošana PSRS 1940.gadā atbilda tālaika starptautiskajām tiesībām. Valstu starpā nebija militāra konflikta, vietējā valdība neliedza padomju karavīriem ieiet republiku teritorijā un nepārprotami demonstrēja piekrišanu. Jāpiebilst, ka PSRS periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR teritorijās strādāja nacionālās varas iestādes.