Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"

Pirmais un galvenais ietaupījums Latvijai Covid-19 krīzes apstākļos ir "svētā govs" ar nosaukumu Rail Baltica, uzskata ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.
Sputnik

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos Latvijai ir jāpārskata lielo projektu izdevumi, tostarp dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica, paziņoja radio Baltkom ēterā ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

"Projekts sastāv no divām daļām, un mums uzspiež Rail Baltica kā svēto govi. Pasažieru pārvadāšana no Rīgas lidostas uz Rail Baltica maģistrāli. Ar šo mērķi vēlas nojaukt pilsētas centru, iztērējot desmitiem miljonu eiro. Un šodien galvenā projektēšana notiek, lai uzbūvētu šo nevajadzīgo maģistrāli mistiskiem pasažieru pārvadājumiem," sacīja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi – tā ir nozare, kas ir tuvāko divu gadu laikā būs "mirusi".

Zaiceva atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā projekta nepieciešamību jau apšauba.

Politologs: Rail Baltica izrādījās nevis gadsimta būve, bet gan kukulis Baltijas varām

"Vai mums tādā gadījumā ir vērts šodien tērēt miljonus un desmitiem tūkstošu mēnesī divu kantoru uzturēšanai, kuri tēlo Rail Baltica projektēšanas darbību – pasažieru pārvadājumi no lidostas uz staciju, kuru grasās nojaukt, Centrāltirgu grasās nojaukt, autoostu grasās nojaukt, un šajā vietā uzbūvēt pasažieru pārvadājumu termināli. Pie tam jau tiek tērēta nauda tam, lai izpirktu privātos zemesgabalus," sacīja ekonomiste.

Atgādināsim, ka EKRE vicepriekšsēdētājs, finanšu ministrs Martins Helme paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbi patiesībā stāv uz vietas, par projektam atvēlēto naudu Igaunija īsteno projekta lietderīgās daļas, bet pašu ceļu vēl nemaz nav sākuši būvēt un piebilda, ka par dzelzceļa maģistrāles projektam atvēlēto naudu jau daudz kas ir paveikts, tikai paša ceļa nav.

"Paveiktas lietas, kas mums tā vai citādi ekonomiski ir izdevīgas. Kur aizgājusi Rail Baltica līdz šim iztērētā nauda? Viaduktiem un tramvaju līnijām Tallinā. Es uzskatu, ka līdz lidostai izbūvētā tramvaja līnija ir laba lieta. Tas paveikts par naudu, kas atvēlēta Rail Baltica. Dzelzceļa Rail Baltica mums nav, tās būvdarbi vēl nav pat sākti. Pēc tomēr cenšamies iztērēt naudu tam, kas nesīs mums labumu, nevis dzelzceļa būvdarbiem," – teica Martins Helme.

Eksperts: Rail Baltica ir ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas problēmas

Dzelzceļš ar Eiropas standarta sliežu platumu Rail Baltica plānots Baltijas valstu teritorijā no Tallinas līdz Varšavai. Maģistrāles garums Latvijā un Igaunijā būs aptuveni pa 300 km, Lietuvā – 360. 2017. gadā tika prognozēts, ka Rail Baltica nesīs peļņu 16 miljardu eiro apmērā, ieguldot tajā 5,8 miljardus. Nesenās aplēses rāda, ka projekta realizācija nesīs zaudējumus vismaz 4 miljardu eiro apmērā.

Agrāk Sputnik Latvija pastāstīja, ka pēc Latvijas Valsts kontroles domām, projekta Rail Baltica vadība Latvijā nav pietiekamam, finansējums tiek apgūts lēnām, īpašuma atsvešināšanā valsts atpaliek gan no grafika, gan kaimiņiem.