Puse Latvijas iedzīvotāju nav gatava neparedzētiem izdevumiem pandēmijas dēļ

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītie izdevumi kļūst par nepanesamu slogu katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.
Sputnik

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Pēc tam, kad pasauli pārņēma jaunā koronavīrusa pandēmija, sevišķi svarīga ir kļuvusi mājsaimniecību spēja tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, raksta Eurostat.

2019. gadā viens no trim ES iedzīvotājiem (32%) nebija gatavs neparedzētiem izdevumiem, piemēram, ķirurģiskas operācijas, bēru, veļas mazgājamās mašīnas nomaiņas vai jauna automobiļa iegādes dēļ.

Visvairāk cilvēku, kas nespēj tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, izrādījies starp tiem, kas dzīvo vieni (40%), sliktāka situācija ir tikai vientuļiem vecākiem ar bērniem (56%). Vientuļās sievietes (43%) ir mazāk gatavas neparedzētiem izdevumiem, nekā vientuļie vīrieši (36%).

Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro

Vislabāk neparedzētiem izdevumiem ir gatavas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem (25%), turklāt neatkarīgi no tā, vai viņiem ir bērni: ģimenes ar vienu bērnu nebija gatavas neparedzētiem tēriņiem 38% gadījumu, savukārt ģimenes ar diviem bērniem – 26% gadījumu.

Visvairāk (24%) negaidītiem tēriņiem izrādījās gatavas ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur viens no viņiem ir vecumā virs 65 gadiem.

ES valstu vidū visvairāk to cilvēku, kurus biedē neparedzētie izdevumi, ir Horvātijā (52%), Latvijā (50%), Grieķijā un Kiprā (48%), Lietuvā (47%) un Rumānijā (44%).

Vislabāk pandēmijai un ar to saistītiem izdevumiem izrādījušies gatavi Maltas (15%), Luksemburgas, Austrijas un Zviedrijas (20%) iedzīvotāji.