RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Latvijas "Padomju okupācijas" zaudējumu aprēķina komisija šogad plāno apkopot starptautisko organizāciju pieredzi, lai izstrādātu zaudējumu aprēķināšanas metodiku, teikts informatīvajā paziņojumā, kurš 5. maijā tika prezentēts izskatīšanai Ministru kabinetā, vēsta tvnet.lv.
Šogad komisijas darbam ir piešķirti 35 770 eiro – tikpat, cik pērn.
Šogad komisija plāno veikt Latvijas PSR un PSRS budžeta izdevumu analīzi laika posmā no 1946. līdz 1960. gadam. Turklāt komisija apkopos materiālus par turīgās zemniecības iznīcināšanu Latvijā.
Turpināsies darbs pie represēto personu datubāzes veidošanas, komisija atzīmē, ka tas jau tuvojas noslēgumam.
Tāpat plānots veikt intervijas ar dažādu Latvijas PSR valsts struktūru vadītājiem, speciālistiem, statistiķiem, lai saņemtu dzīvas liecības par to, kā tika īstenota tautsaimniecības plānošana, organizācija un pārvalde Latvijas PSR, kā arī intervijās tiks apspriests temats par politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Latvija, būdama PSRS sastāvā, atdeva 48% savu ienākumu PSRS kopējam budžetam. Cik tā saņēma, viņš nenorādīja.
"Neskatoties uz skaudro pagātni, tā ir arī apliecinājums mūsu spēkam. Mēs bijām naudas donori PSRS," atzīmēja Bordāns.
Baltijas valstīs regulāri paziņo par "padomju okupācijas" radītiem zaudējumiem, Krievijā šādam jautājuma uzstādījumam kategoriski nepiekrīt. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka par PSRS Baltijas valstu "okupāciju" 1940. gadā nevar būt ne runas.
Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laika starptautiskā likuma normām. Pēc iestādes domām, termins "okupācija" šeit nevar tikt izmantots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana tika īstenota uz vienošanās pamata un ar acīmredzamu šo republiku varasiestāžu piekrišanu.
Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija neuzskata par iespējamu runāt par kaut kādām kompensācijām.
"Mēs, protams, vispār nepiekrītam terminam "padomju okupācija". Mēs nepiekrītam, ka varētu runāt par kaut kādām kompensācijām. Un nav arī jāaizmirst par to ieguldījumu, kurš tika veikts – gan infrastruktūrā, gan ekonomikā, gan sociālajā jomā – Baltijas valstu attīstībā Padomju Savienības laikā," - uzsvēra prezidenta preses sekretārs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piebilda, ka prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ Krievijai izvirza "slimi cilvēki".
"Joprojām slimi cilvēki piestāda kaut kādus rēķinus par 185 miljardiem eiro, nezinu par ko. Par to, ka mēs izveidojām tur rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldot tajās uz katru iedzīvotāju vairāk, nekā KPFSR? Uzskatu, ka tie ir cilvēki ar jau neārstējamu psihi," - pateica Lavrovs, komentējot Latvijas pretenzijas.