RĪGA, 4. maijs - Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija atslepenojusi arhīva dokumentus, kuri apliecina padomju karavīru varoņdarbu atbrīvošanas cīņās par Berlīni 1945. gada pavasarī, vēsta RIA Novosti.
Vācijas galvaspilsētas atbrīvošanas 75. gadadienas priekšvakarā Krievijas Aizsardzības ministrija atklājusi savā vietnē īpašu multivides nodaļu "Lielā kara fināla akords", kurā publicējusi vēsturiskos dokumentus no sava Centrālā arhīva fondiem. Tajā atrodamas pavēļu, karadarbības žurnālu un apbalvojumu sarakstu kopijas.
"Ziņojumi liecina, ka 5.uzbrukuma armijas daļas ģenerālpulkveža Nikolaja Berzarina vadībā visu dienu smagi cīnījās uzbrukumā Berlīnes ielās, pārvarot sīvu ienaidnieka pretošanos. Triecienā nācās ieņemt katru ielu un māju. Cīņās par Vācijas galvaspilsētu padomju karavīri parādīja drosmi un vīrišķību. Nodaļā minēta virkne sarkanarmiešu varonības un drosmes piemēru," stāsta Aizsardzības ministrija.
Šeit publicēta arī Berlīnes aizsardzības komandiera un pēdējā komandanta, artilērijas ģenerāļa Helmuta Veidlinga pavēle, kurā viņš aicināja pilsētas aizsardzībā iesaistītos vācu spēkus nekavējoties pārtraukt pretošanos: "1945. gada 30. aprīlī fīrers beidza dzīvi pašnāvībā. Mēs, kas zvērējām viņam uzticību, esam pamesti vieni... Smagā bruņojuma, munīcijas trūkums un vispārējais stāvoklis padara šo cīņu bezjēdzīgu... pagarina Berlīnes civiliedzīvotāju un mūsu ievainoto ciešanas, nes veltu upuri. Pēc saskaņošanas ar padomju spēku virspavēlniecību pavēlu nekavējoties pārtraukt cīņu."
Vācu desants uz Reihstāga
Citi dokumenti, piemēram, 1. Baltkrievijas frontes ziņojums stāsta par to, kā 1945. gada 27. aprīļa naktī jūras kājnieku bataljons ar izpletņiem desantējās ar mērķi glābt Reihstāgu.
Publicētie dokumenti liecina, ka Reihstāga ēka bija spēcīgs pretestības mezgls, viens no svarīgākajiem objektiem pilsētas aizsardzības sistēmā. "Turpinot uzbrukumu un salaužot pretinieka pretestību, 3.uzbrukuma armijas daļas ieņēma Reihstāga galveno ēku un 30. aprīlī pl. 14:25 uzvilka tajā padomju karogu. Uzbrukums Berlīnes pilsētai turpinās," publicēts fragments no ziņojuma Staļinam, ko sūtīja 1.Baltkrievijas frontes spēku komandieris maršals Georgs Žukovs.
1.Ukrainas frontes spēku komandiera maršala Ivana Koņeva ziņojumā atzīmēts, ka cīņas Reihstāgā turpinājās līdz 1. maijam, atsevišķas pretinieka grupas, noslēpušās pagrabos, kapitulēja tikai 2. maijā.
"Tikai vienas dienas laikā – 1945. gada 2. maijā saņemti gūstā 34 tūkstoši pretinieka karavīru un virsnieku... 37 tanki, vairāk nekā 150 lielgabali un liels skaits cita bruņojuma un mantības. Starp sagūstītajiem virsniekiem ir arī 286.kājnieku divīzijas komandieris ģenerālmajors fon Robens," vēstīts Koņeva ziņojumā.
Sarkanarmiešu rotas varoņdarbs
Nodaļā publicēti ar materiāli par apbalvojumiem, kuri stāsta par padomju karavīru varonību Berlīnes atbrīvošanas cīņās 1945. gadā, piemēram, par vecākā seržanta Iļjas Sjanova un viņa rotas varoņdarbu.
Šī vienība no 756. strēlnieku pulka sastāva pirmā iebruka Reihstāga ēkā. Veselu diennakti hitlerieši mēģināja padzīt padomju karavīrus: aizdedzināja ēku, apmētāja viņus ar granātām. Vairākas reizes aizdegās Sjanova apģērbs, trūka gaisa. Šajā cīņā viņa rota likvidēja līdz 150 fašistus, 300 – sagūstīja.
Nodaļā publicēti arī dokumenti par 1.gvardes tanku brigādes sanitārās instruktores, medicīniskā dienesta staršinas Raisas Koliņko varoņdarbu, kura sniedza palīdzību 28 ievainotajiem ieroču biedriem. "Viņu evakuācijas laikā viņa ievēroja pretinieka tankus un pašgājējus slēpnī. Ātri paziņojusi par to, viņa palīdzēja tankistiem likvidēt divus tankus, divas pašgājējas un četrus lielgabalus," teikts apbalvošanas materiālos.
Aizsardzības ministrijas Centrālā arhīva fondos glabāto vēsturisko aizslepenoto dokumentu publikācija turpina resora darbu ar mērķi aizsargāt vēsturisko patiesību, pretoties vēstures izkropļošanai un centieniem sagrozīt Lielā Tēvijas kara un Otrā pasaules kara rezultātus.