RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Mediķu un skolotāju organizācijas nosūtīja valsts augstākajām amatpersonām atklātu vēstuli, kurā pieprasa atrast nepieciešamo finansējumu un atjaunot pārrunas par iepriekš ieplānoto algu paaugstināšanu šogad un sekojošajos gados.
Ceturtajā maijā būs 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas dienas. Taču, "diemžēl, tāpat kā pirms 10 un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij", teikts vēstulē.
Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu 4. maijs kļūs par ilgi gaidīto brīvdienu, taču daudziem tā ir kārtējā darbadiena un virsstundu darbs. Valstī ir krīze, un, kā raksta, mediķi un pedagogi, "tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē".
Pēc 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas politiķi "politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta".
"Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!" raksta vēstules autori.
Mediķi atgādina, ka pērnā gada rudenī viņiem tā arī neizdevās panākt politiķu iepriekš solīto algas paaugstināšanu visam medicīnas personālam par 20%. Vienlaikus "notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bet mediķiem un pedagogiem "šajās "dzīrēs" ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu".
Vēstules autori pieprasa savām nozarēm finansējumu, kuru iesaka Eiropas Komisija un ESAO, lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.
"Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme," norādīts vēstulē.
Profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties atjaunot pārrunas par skolotāju un mediķu algu paaugstināšanu.
"Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks — nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!" raksta vēstules autori. Viņi aicina pēc iespējas drīzāk sarīkot tikšanos ar varas pārstāvjiem.
Vēstuli prezidentam, premjerministram, ministriem un Saeimas pārstāvjiem parakstīja Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Medmāsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Iepriekš kļuva zināms, ka mediķi, kas nodarbojas ar koronavīrusa Covid-19 izplatības novēršanu, saņems piemaksu 50% apmērā no algas, savukārt sekojošajos mēnešos – 20% no algas. Šiem mērķiem Ministru kabinets piešķīra 8 miljonus eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītās Valdis Keris radio Baltkom intervijā paziņoja, ka medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai ir nepieciešami nevis 8, bet gan 44 miljoni eiro.
Tāpat viņš atgādināja, ka lidsabiedrība airBaltic saņēma no valsts 150 miljonus eiro, savukārt lauksaimniecība – 45 miljonus eiro.
Pēc viņa sacītā, 3. aprīlī notika trīspusēja sēde, kuru iniciēja arodbiedrība. Tika panāktas vienošanās, taču pēc tam viss apstājās.
"Atbalsta ietvaros izdalīja 4 miljardus, bet mums nekas netika, jo nav naudas. Tā nedrīkst," sacīja Keris.