RĪGA, 25. aprīlis – Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, kas aizliedz nēsāt PSRS un nacistiskās Vācijas formas tērpus publiskos pasākumos. Aizliegts arī izmantot atsevišķus formastērpa elementus, PSRS un tās bijušo republiku ģerboni un himju, sirpi, āmuru un piecstaru zvaigzni, kā arī kāškrustu.
Aizliegums nēsāt padomju formu Latvijā pirms 9.maija, Uzvaras 75.gadadienas ir dziļi simbolisks, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.
"Latvija demonstrē savu absolūto nespēju samierināties ar Lielā Tēvijas kara ēras notikumiem un kārtējo reizi demonstrē, kā pusē ir tās simpātijas tālaika sarežģītajos un dramatiskajos notikumos. Tas ir jauns Latvijas varasvīru spļāviens Lielā Tēvijas kara veterānu sejā," uzsvēra Gasparjans.
Vēsturnieks norādīja, – nevajag domāt, ka tā ir relatīvi vienreizēja situācija.
"Latvijā jau sen pastāv aizliegums izmantot jebkādu padomju simboliku, un mani nepārsteidz valdības vēlme aizliegt arī karavīra formu. Vietējās nacionālistiskās pabiras ļoti kaitina 9.maijs, jaunieši karavīru cepurēs ar zvaigznīti un simrgalvji ar zināmiem karalaika atribūtiem. Protams, nacionālisti nevarēja nestāties tam pretī," konstatēja Gasparjans.
Likuma otrajam punktam par nacistiskās formas aizliegšanu nevajadzētu mulsināt, piebilda publicists.
"Eiropas Savienības teritorijā tāds aizliegums jau ir spēkā, taču Latvijā to apiet pavisam vienkārši. No formas kopijas novāc SS rūnas un ērgli, paliek tikai Latvijas nacionālais vairodziņš. Par to Eiropas Parlamenta lēmumā nekas nav teikts, tāpēc vācu formas tērpa nēsāšanas prakse turpināsies, arī 16.martā, toties padomju forma paliek ārpus likuma," secināja Gasparjans.
Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš novērtēja, ka Latvijas lēmums aizliegt Sarkanās armijas formas tērpu ir zaimojoša iniciatīva, tā ir ņirgāšanās par padomju karavīriem, kuri ziedoja dzīvības par Latvijas atbrīvošanu. Maskava uzsvēra, ka cer saņemt "atbilstošu principiālo vērtējumu no Latvijas partneriem ES un starptautiskajām kompetentajām struktūrām, kas ļoti jutīgi uztver cilvēktiesību jautājumus un vēsturiskas tēmas, it īpaši gadījumos, kad runa nav par rietumvalstīm", atzīmēja resors.