RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse norūpējusies par kampaņu, ko oponenti izvērsuši virtuālajā telpā Covid-19 kontekstā, vēsta Bb.lv.
NATO Stratēģisko komunikāciju centra direktors Jānis Sārts konstatēja, ka pār sabiedrību gulstoties smaga dezinformācijas nasta.
Viņš skaidroja, ka nepatiesas ziņas cita starpā rada arī nevalstiskas organizācijas un privātpersonas, kas izplata "sazvērestības teorijas".
Videokonferences gaitā, ko trešdien organizēja STRATCOM, Sārta kungs brīdināja, ka, uzturoties pašizolācijas režīmā, brīvās pasaules cilvēki publisko gigantisku apjomu personas datu. "Infodēmija" – tā viņs nosauca fenomenālo bumu ap Covid-19.
Lundas universitātes eksperts, Zviedrijas armijas virsnieks Henriks Tvetmans minēja virkni notikumu, ko radījušas baumas par dažādu faktoru ietekmi uz koronavīrusu: alkohola patēriņa pieaugums, uzbrukums 5G sakaru torņiem. Ko lai dara, ja cilvēki izvēlas "vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem"!
"Nav nevienas tēmas, kas piesaistītu internetā tādu uzmanību," par koronavīrusu atsaucās Tvetmans.
Sociālie tīkli ietver zināmu "organiskas dezinformācijas" līmeni. Pēc zviedru eksperta domām, cilvēki virtuālajā telpā aizvien vairāk sašķeļas, rada "nišas sabiedrības". Un pār viņiem gāžas masa satura, kas tiek moderēts ar robotu, algoritmu un mākslīgā intelekta dalību.
Vieniem – karš, citiem – mīļā māmuliņa
Nora Biteniece, STRATCOM analītiķe datortehnoloģiju un neiroloģijas jomās, pievērsa uzmanību tam, ka patlaban būtiski samazinājies anonimitātes līmenis tīklā – uzturoties karantīnā, cilvēki pavēruši durvis uz savu privāto telpu.
Viņa uzskata, ka cilvēki sniedz lielāku daudzumu datu par sevi – savu darbu, mācībām, sociālajiem sakariem. Taču jau pirms pandēmijas bija firmas, kas profesionāli vāca tamlīdzīgus metadatus ar mērķi pārdot tos. Vai nekad neesat brīnījušies, kāpēc ekrānā negaidot parādās reklāmas, kuru tēma saistīta ar jūsu iepriekšējo aktivitāti internetā?
Arī J.Sārts apstiprināja, ka ir bizness, kam Covid-19 nesagādā ekonomiskās grūtības.
Biteniece atzīmēja, ka Latvija pieaug slēgtu grupu skaits sociālajos tīklos, kas vērstas pret eliti. Savukārt Sārts ķērās taisni vērsim pie ragiem un uzdeva retorisku jautājumu: vai Ķīna nav informācijas kara stāvoklī ar Rietumiem? Tvetmaņa kungs izteicās, ka Ķīnai bija svarīgi glābt imidžu, tāpēc Pekina sākusi "masku diplomātiju", sūtot pa pasauli humanitārās kravas ar atbilstošu "hibrīdkampaņu".
Jānis Sārts pauda pārliecību, ka izejai no koronakrīzes jānotiek, ievērojot brīvības principus, taču vienlaikus – ar nopietniem kontroles mehānismiem, arī informācijas jomā. Kādi tie būs, - nākotne rādīs, jo burvīgā jaunā pasaule top burtiski mūsu acu priekšā!