RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Pētījumu organizācijas dalībnieki Tulas apgabalā saskaņā ar 95 gadus vecas vietējās iedzīvotājas stāstiem atraduši sagruvušas mājas pagrabā latviešu karogu, kas paslēpts no nacistiem 1941.gada rudens, vēsta RIA Novosti.
"Arseņjevskas rajona iedzīvotāja, kurai kara sākumā bija 16 gadi, pastāstīja mums par savu dzīvi, arī dažus gadījumus no kara. Pēc viņas vārdiem, virsnieks un vairāki karavīri, kad vācieši viņus ielenca, slēpās vienā no pagrabiem," pastāstīja Ivans Sopovs, Tulas militāri patriotiskā kluba "Slavnij" vadītājs. Tā dalībnieki organizēja ekspedīciju sadarbībā ar Tulas meklējumu nodaļas "Šturm" pārstāvjiem.
Sirmgalve parādīja, kur aptuveni atradies pagrabs – tagad tā ir pussabrukusi būve.
"Ekspedīcijas gaitā tika atrasts karogs. Tas bija ietīts virsvārkos un noslēpts balta ādas kažoka piedurknē, kādus valkāja Sibīrijas divīzijas. Tika atrasts Arseņjevskas rajonā dzimušā 173.strēlnieku divīzijas politiskā vadītāja pase – domājams, viņš karogu noslēpa, - viņa piezīmju grāmatiņa, kā arī ģenerāļa šinelis, diemžēl, satrūdējis. Mēs paspējām to nofotografēt, un tas saira burtiski acu priekšā," pastāstīja Sopovs.
Tagad meklētaji izpētīs apkaimi – tajā, iespējams, ir karavīru mirstīgās atliekas. Dokumenti un karogs nodoti izpētei Kara vēstures biedrības Tulas reģionālajai nodaļai.
Biedrības loceklis Jurijs Savinovs pastāstīja, ka atradums attiecas uz 1941.gada rudeni. Kauju gaitā Kalugas zemē 173.strēlnieku divīzijas (bijušās Maskavas tautas zemessargu 21.divīzijas) daļas tika ielenktas. Divīzija pārrāva aplenkumu un pameta Arseņjevskas rajonu Krapivnas virzienā. Pēc tam tā piedalījās kaujās par Venevu un aizsargāja Maskavu no dienvidiem.
To, kā Tulas apkaimē nokļuvis latviešu karogs, Savinovs uzskata par "lielu mīklu un ilgu stāstu", kas rūpīgi jāizpēta. Viņš pastāstīja, ka uz karoga no vienas puses atainots Kremļa tornis un PSRS ģerbonis, otrā pusē – Ļeņina portrets un Latvijas ģerbonis ar uzrakstu latviešu valodā "Visu zemju proletārieši, savienojieties". Karogs ir cauršauts un apsvilis, tātad pabijis kaujā.
"Spriežot pēc visām pazīmēm, karogs piederējis kādai Latvijas partijas organizācijai, domājams, Latvijas PSR pilsētas vai apgabala komitejas līmeņa organizācijai. Jautājums – kā tas varēja 1941.gadā nokļūt Arseņjevskas rajonā? Pirmā, ticamākā versija: kāds no Latvijas partijas darbiniekiem steidzamas evakuācijas laikā izglābis karogu. Taču viņš, iespējams, devies uz Baltkrievijas pusi. Un atkāpjoties, jau 1941.gada oktobrī varēja pievienoties 173.divīzijas vienībām," pastāstīja Savinovs.
Viņš atzīmēja, ka kareivji noslēpuši karogu, lai tas nenokļūtu ienaidnieka rokās.
"Iespējama otrā versija: karogs bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā. Taču tā karoja Narofominskas rajonā, un ar 173.divīziju netikās. Iespējams, šeit mums ir darīšana ar Tulas aizsardzības mīklu 1941.gadā," atzīmēja Savinovs un uzsvēra, ka vēsturniekiem pētījumos nāksies izskatīt lielu apjomu dokumentu, ieskaitot partijas arhīvus.
Vēsturnieks atklāja, ka unikāla ir arī politiskā vadītāja piezīmju grāmatiņa. Kad 173.strēlnieku divīzija pārrāva ielenkumu, tika iznīcināti visi štāba dokumenti, tāpēc tagad vairs nav iespējams noskaidrot, kas to komandēja 1941.gadā, paskaidroja Savinovs. "Toties šī poļitruka piezīmju grāmatiņā ir vairāk nekā 10 karavīru uzvārdi, sadzīves sīkumi. Būs ļoti interesanti to visu izpētīt," viņš teica.