RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Vakar pagāja jau divas dienas kopš prezidenta Egila Levita uzrunas Latvijas iedzīvotājiem, taču sociālo tīklu lietotāji turpināja aktīvi apspriest valsts vadītāja runu – sarežģīti vārdi un nesaprotamas runas figūras izraisa smieklus, rada parodijas, zibakcijas un daudzus strīdus.
Īpašu sašutumu latviešiem izraisīja jauns vārds prezidenta runā - "likteņkopība", nozīmes izpratnes par kusu, acīmredzot, nav pat to cilvēku vidū, kuriem latviešu valoda ir dzimtā (vārdu spēle kopīgs liktenis un jākopj liktenis).
"Cienījamais prezident @valstsgriba! Lūdzu, beidziet mūs aplaimot ar kārtējiem jaunvārdiem! Mums ir vajadzīgs līderis, nevis lingvistiskie paraugdemonstrējumi," lūdz prezidentu kāds Ingus Kokins.
Daudzi komentētāji nonāca pie secinājuma, ka Egils Levits pārāk ilgi dzīvojis Vācijā un tādēļ salikto vārdu "likteņkopība" viņš aizņēmies no vācu valodas, kur pastāv vārds "Schicksalsgemeinschaft" (brāļi pēc likteņa, biedri pēc nelaimes).
"Tie ir tiešie tulkojumi no vācu salikteņiem. A ko tu padarīsi, ja letiņu nācijas tēvs ir ebreju vācietis?" raksta нáриня-кáриня (nāriņa-kāriņa).
"Neesi vēl sapratis, ka tas cilvēks tur atrodas, lai apzināti par mums ņirgātos," pauž dusmas Aiga Aizpuriete-Balode.
Komentētāji kritizēja prezidentu par tukšvārdību un par to, ka ar jauniem vārdiem nebūsi paēdis, taču bija arī tādi, kas nolēma, ka šādi lingvistiskie atklājumi nāk tikai un vienīgi par labu latviešu valodai.
"Beidzot ir pārliecinoša demonstrācija, ka latviešu valodai nav jābūt statiskai. Man ļoti patīk," nepiekrīt vairumam sašutušo latviešu Rita Ignāte.
Vārds no fašistu propagandas
Savukārt Andris Pauls-Pāvuls pat veica veselu pētījumu saistībā ar vārdu "likteņkopība" un atklāja, ka tas nemaz nav tik jauns – pirmo reizi digitalizētajā periodikā to var sastapt 1933. gada 30. jūlija latviešu nacionālistiskās un antisemītiskās avīzes "Pērkonkrusts" publikācijās. Kopumā viņš saskaitīja, ka "likteņkopība" tika minēta vairāk nekā 600 reižu.
"+WW2 fašisti #likteņkopība izmantoja propagandā, sludinot latviešu-vācu [eiropiešu, āriešu] likteņkopību cīņā pret boļševismu. Daži piemēri. Laikraksts TĒVIJA 1943," ziņo Andris Pauls-Pāvuls, pievienojot klāt avīzes skenējumus.
"Likteņkopība ir nācijas galvenā pazīme, tapēc jau krievi tur neietilpst, bet vācbalti to sāka apzināties brīvības cīņu laikā. Masveidīgi šo vārdu prese sāka lietot WW2 laikā, bet iznīdēt centās gan slavofīli, gan sociķi, noliedzot vēsturisko tautu kopību jau no Livonijas laikiem!" metās aizstāvēt prezidenta vārdu krājumu Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins.
Tiesa, lielākā daļa komentētāju tik ļoti neiedziļinājās šī vārda izcelsmē un nemeklēja sazvērestības teorijas, bet gan izturējās pret to radoši un ar humoru, aicinot veidot jaunus salikteņus.
"Dzertgriba," piedāvā savu jaunā salikteņa variantu latviešu valodā Māris Ūdris.
"Zvejotgriba," ķircina prezidentu reklāmas tirgus guru Ēriks Stendzenieks.
"Levitam nav miergribas. Ir rosgriba radīt jaunus vārdus," sarkastiski raksta Anna Žabicka, arī izmantojot salikteņus.
"Dārzkopību nomaina likteņkopība? Dzīvotjēgas vispārbūtības jāesība. Kovidperioda moždomas un iedvesmspējas koprades lieldrosme," parodē prezidenta mazsaprotamo runu no salikteņiem Alberts Ziemelis.
"Padzīvojiet kādu laiku Vācijā un tad paši tā runāsiet, ha-ha," raksta "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Prezidents ir attālināts no tautas
Spraiga diskusija izcēlās arī zem Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa tvīta.
"Kas pie velna ir likteņkopība?" neizpratnē vaicā ārsts-reanimatologs Roberts Fūrmanis.
"Levits atkal levitēja!" sarkastiski atbild lietotājs Jeimss Bonds.
Savukārt konstitucionālo tiesību specialists un bijušais Latvijas Saeimas Juridiskā biroja padomdevējs Edgars Pastars izdarija priekš sevis nopietnus secinājumus.
"Par prezidenta jaunvārdiem var iesmiet, bet domājošs cilvēks drīzāk meklētu būtību (kodu) vārdam likteņkopība. Tā nav tikai vārdu spēle. Lūk, par to ir jābūt diskusijai, īpaši medijos. Savam twitera kontam to gribu aiztaupīt, jo tēma pārāk asa un ārpus formālā juridiskā lauka," paziņoja jurists Edgars Pastars.
"No vienas puses, prezidents, kuru "valsts grib" ir ļoti attālināts no sabiedrības. Tajā pašā laikā – skumji, ka katrs mēģinājums mūs uzrunāt, tiek izņirgts neierastas vārdu izvēles dēļ. Kā tīnis, kurš atnāk uz skolu zaļiem matiem un tiek piekauts, jo "tak nau normali tas lol"," nepriecīgi rezumē Edijs Majors.
Atgādināsim, ka savā Lieldienu runā prezidents Egils Levits atzīmēja, ka Latvija ir starp nedaudzajām pasaules valstīm, kuras spēs ātrāk nekā pārējās iziet no šī brīža krīzes.
Pēc viņa sacītā, vēl Ziemassvētkos neviens nevarēja pat iedomāties, kā izmainīsies pasaule, ka puse zemeslodes būs spiesta neiziet no mājas, valstis būs spiestas slēgt savas robežas, savukārt visas pārvietošanās iespējas tiks maksimāli ierobežotas.
"Šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums savu ietekmi. Tā būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā," uzsvēra Levits.