Vēsturnieks: Austrija atceras, kurš to izglāba no Hitlera – atšķirībā no Baltijas valstīm

Lai gan visi labi zina, ka pats Hitlers ir dzimis Austrijas zemē, piemiņa par padomju kareivjiem paliek viena no Austrijas valsts prioritātēm, uzsvēra vēsturnieks Jurijs Borisjonoks.
Sputnik

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Par godu Vīnes atbrīvošanas no vācu fašistu karaspēkiem 75. gadadienai KF Aizsardzības ministrijas mājaslapā parādījusies jauna vēstures sadaļa "Vīnes Uzvaras valsis", kas balstās uz unikāliem militārās iestādes Centrālā arhīva fondu atslepenotajiem arhīvu dokumentiem. Publicēto materiālu vidū ir kara ziņu dienesta ziņojumi un ziņas no frontēm, padomju karaspēku uzbrukumu atskaites un shēmas, apbalvojumu lapas un pavēles, kā arī notikumu dalībnieku stāsti.

Bijušais Aušvicas gūsteknis: es atceros, kas mani atbrīvoja

Austrija, atšķirībā no dažām Eiropas valstīm, svēti godā Sarkanās armijas varoņdarbu, kas atbrīvoja valsti no hitleriešiem, atzīmēja radio Sputnik ēterā Jurijs Borisjonoks, Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures nodaļas docents.

"Šodien mēs atzīmējam vienu no svarīgākajiem datumiem Eiropas atbrīvošanas no vācu fašistu iekarotājiem vēsturē: 1945. gada 13. aprīlī padomju karaspēki atbrīvoja Vīni. Par godu šim notikumam KF Aizsardzības ministrija publiskoja jaunus atslepenotos dokumentus, kuri iekļauj sevī veiktās operācijas shēmu un detaļas. Ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka Austrijas varasiestādes, atšķirībā no citu Eiropas valstu varasiestādēm, noteikti nepretosies tam, ka Maskavā šis datums tiks atzīmēts augstā līmenī," uzsvēra Borisjonoks.

Pēc vēsturnieka sacītā, Vīne turpina stingri ievērot visas pēckara vienošanās, kam ir jākalpo par piemēru pārējām Eiropas valstīm.

"Piemiņa par padomju kareivjiem turpina būt viena no Austrijas valsts prioritātēm, lai gan visi labi zina, ka pats Hitlers bija dzimis Austrijas zemē. Austrija var kalpot par labu piemēru tam, kā ir jāsaglabā piemiņa par Sarkanās armijas varoņdarbu, pie tam, ka citās Eiropas valstīs, neizslēdzot Baltiju, prioritātes ir mainījušās, un tas nevar neizraisīt nožēlu," atzīmēja Borisjonoks.

Gribētos izdarīt tā, lai arī sekojošās Lielās Uzvaras jubilejas tiktu atzīmētas apstākļos, kad Eiropas galvaspilsētas nemaisīs kopā padomju tautas varoņdarbu ar esošo politiku, piebilda eksperts.

Vīnes uzbrukuma operāciju no 1945. gada 16. marta līdz 15. aprīlim īstenoja Ukrainas 2. un 3. frontes karaspēki Ungārijas rietumos un Austrijas austrumos. Kaujas pie pašas Vīnes sākās 5. aprīlī. Pēc smagām kaujām Sarkanā armija 1945. gada 13. aprīlī ieņēma Austrijas galvaspilsētu.