The Guardian: studentus un bēgļus aicina uz ražas vākšanu

Eiropā cer, ka studenti, bēgļi, bezdarbnieki un tie, kurus Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms nosauca par "ēnu strādnieku armiju", palīdzēs izglābt ražu.
Sputnik

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Slēgto robežu dēļ, sezonas strādnieki nevar atbraukt, lai novāktu ražu, raksta The Guardian.

Šajā gadalaikā fermeris Džons Grīns parasti sveic zemeņu vācējus no Slovākijas savā fermā Īrijas dienvidaustrumos. Tas ir smags un monotons darbs: gan vākšana, gan iepakošana, gan ogu pārdošana ir atkarīga no vācēju izturības.

Šonedēļ viņš apskatīja savus laukus ar smagām izjūtām.

Koronavīrusa krīze: vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu Latvijā baidās no slēgšanas

"Es skatos pa logu – un neviena nav. Nav, kas vāc ogas," saka viņš.

Viņa vācēji palikuši Slovākijā planētu paralizējušās ārkārtas situācijas dēļ. Simtiem tūkstošiem sezonālo lauksaimniecības strādnieku nevar nekur doties tieši tad, kad Eiropai viņi ir nepieciešami. Augļi un dārzeņi Spānijā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs riskē sapūt uz lauka, kļūstot par vēl vienu koronavīrusa pandēmijas upuri.

Spānija, Eiropas galvenais augļu un dārzeņu eksportētājs, jau ir cietusi.

"Darbinieku nepieciešamība tikai turpinās pieaugt. Mums vajag, lai cilvēki strādā uz laukiem, taču ievēro visus drošības pasākumus. Ja nebūs, kas vāc augļus un dārzeņus, tie sabojāsies un pēc tam būs deficītā," saka Spānijas fermeru asociācijas prezidents Pedro Barato.

Līdz brīdim, kad Maroka slēdza robežas, Spānijas Velvas provincē ieradās vien 7 tūkstoši marokāņu strādnieku no nepieciešamajiem 19 tūkstošiem.

Itālijā situācija ir vēl sliktāka: 90% lauksaimniecības strādnieku valstī ir sezonas darbinieki, pārsvarā no Rumānijas.

Itālijas lauksaimniecības asociācijas vadītājs Massimiliano Džasanti saka, ka valstij ir nepieciešami 25 tūkstoši cilvēku pavasara un vasaras ražas novākšanai un vīnogu lauku apkopei.

"Koronavīruss un pārvietošanās aizliegums nozīmē, ka cilvēki, kuri parasti brauca no tālienes, šogad neatbrauks, un cilvēkiem no Eiropas nāksies pavadīt divas nedēļas karantīnā, iebraucot šeit, un pēc atgriešanas atpakaļ, tādēļ arī viņi var negribēt braukt," saka viņš.

Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares

Vācijā, kur ik gadus ierodas 300 tūkstoši sezonas strādnieku, baidās, ka ies bojā baltie sparģeli. Valdība ir izveidojusi brīvprātīgo meklēšanas portālu, kuri ir gatavi palīdzēt fermeriem. Pirmām kārtām šis aicinājums tiek vērsts uz cilvēkiem, kuri īslaicīgi ir palikuši bez darba, un uz studentiem, kuriem ir atcelti eksāmeni.

Francija pazaudēja gan lauksaimniecības strādniekus no Spānijas un Polijas, gan vietējos, kuri ir saslimuši vai ir spiesti sēdēt mājās ar bērniem, un kopumā tai trūkst 200 tūkstoši cilvēku.

Āfrikas fermeriem ir savas grūtības. Pandēmija apturējusi Kenijas pupiņu un zaļo zirņu eksportu uz Eiropu, kā dēļ fermeriem nācies aizsūtīt pusi strādnieku uz mājām. Dienvidāfrikā, kas ir viens no lielākiem dārzeņu piegādātājiem, ieviests viens no bargākajiem karantīnas režīmiem pasaulē.

Daudzi fermeri cenšas atlikt ražas vākšanu, piemēram, atdzesējot siltumnīcas ar zemenēm, lai palēninātu to nogatavošanos. Tas atliks zemenes vākšanu no maija sākuma līdz jūnija sākumam, kad slovāku vācēji, varbūt, nonāks līdz Īrijai.

Eiropā cer, ka studenti, bēgļi, bezdarbnieki un tie, kurus Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms nosauca par "ēnu strādnieku armiju", palīdzēs izglābt ražu. Itālijas lauksaimniecības ministre Terēza Bellanova cer, ka migrantiem un bēgļiem izsniegs darba atļaujas, par ja viņi atrodas valstī nelegāli.

Bloomberg pastāstīja par triecienu Polijas ekonomikai saistībā ar ukraiņu aizbraukšanu

Daudzi netic, ka pilsētnieki ies strādāt uz laukiem: tas ir smags darbs, turklāt pastāv inficēšanās risks. Taču Francijas Sēnas un Marnas departamentā tas jau notiek: aptuveni 70 cilvēki no piecām bēgļu nometnēm devās vākt ogas un sparģeļus. Ar viņiem noslēgs līgumus un viņi saņems minimālo algu. Simtiem cilvēku piekrita palīdzēt ar sparģeļu vākšanu Vācijas galvaspilsētas reģionā.

Nevajag uztraukties, ka Eiropa paliks badā: lielveikalu plaukti joprojām ir pilni. Valdības cenšas izveidot "zaļās līnijas" svaigiem augļiem un dārzeņiem, savukārt Eiropas Komisija piedāvā veidus, kā panākt pārvietošanās brīvību sezonas strādniekiem.

Turklāt, kā apgalvo eirokomisārs lauksaimniecības lietās Janušs Vojcehovskis, eiropieši, acīmredzot, cenšas celt savu imunitāti, jo vēl nekad nav ēduši tik daudz svaigu augļu un dārzeņu.