Eurostat: kam vajadzīga Latvijas pilsonība

Latvija un Igaunija ir vienīgās ES valstis, kuru pilsonību pārsvarā saņem šo pašu valstu nepilsoņi.
Sputnik

RĪGA, 31. marts — Sputnik. 2018.gadā Eiropas Savienības valstu pilsonību saņēmuši 670 tūkstoši. Latvijas pases saņēmuši 1673 cilvēki, raksta Eurostat.

Lielākā daļa cilvēku, kuri saņēmuši kādas ES valsts pilsonību, iepriekš bija kādas citas valsts pilsoņu, bet vienu ES pilsonību pret otru nomainījuši tikai 13%.

Tik un tā uzzināsim: Latvijā brīdina visus, kuri vēlas slēpt Krievijas pilsonību

Lielāko daļu ES pasu saņēmuši Marokas pilsoņi (67 tūkstoši), turklāt 84% no viņiem kļuvuši par Spānijas, Itālijas vai Francijas pilsoņiem. Otrajā vietā – Albānijas pilsoņi (47 tūkstoši), 97% no kuriem saņēmuši Grieķijas vai Itālijas pilsonību. Trešajā vietā – Turcijas pilsoņi (28 tūkstoši), no kuriem 59% saņēmuši Vācijas pases.

Vienu ES pilsonību pret otru visbiežāk mainījuši rumāņi (21 tūkstotis), poļi (14 tūkstoši) un itāļi (8 tūkstoši).

Naturalizācijas līmenis (valsts pilsonību saņēmušo cilvēku skaits attiecībā pret valstī dzīvojošo ārvalstnieku skaitu) visaugstākais bija Zviedrijā (7,2 uz 100), Rumānijā (5,6) un Somijā (3,7). Zemākais naturalizācijas līmenis – Igaunijā un Čehijā (0,4), Lietuvā (0,5), Dānijā un Latvijā (0,6).

Latvija un Igaunija ir vienīgās ES valstis, kuru pilsonību pārsvarā saņem šo pašu valstu nepilsoņi (72,1% un 64,9% atbilstoši). Otro vietu starp ārvalstniekiem, kuri interesējas par Latvijas un Igaunijas pilsonību, ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), bet Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi. Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmajā vietā izrādījušies Krievijas pilsoņi (24,6%), otrajā – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā – personas bez pilsonības (8,5%).