RĪGA, 29. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas privātie masu mediji riskē ciest lielus zaudējumu krīzes dēļ, ko izraisījis Covid-19. Pagaidām izskatās tā, ka valsts tērēs resursus tieši sabiedrisko, jeb valsts mediju atbalstam.
Gaidām "masveida slēgšanas"
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš Latvijas Radio intervijā paziņoja, ka šobrīd masu mediju nozare atrodas uz kraha robežas.
"Esošajā situācijā dramatiski samazinājušies gan valsts, gan komerciālo mediju ienākumi. Sevišķi stipri tas ir skāris tieši komerciālos medijus piemērojot punktu par "force majeure", reklāmdevēji lauž reklāmas līgumus. Mediju zaudējumi ienākumos sastāda aptuveni 50%, savukārt atsevišķiem elektroniskajiem medijiem zaudējumi sastāda līdz pat 70-80%," sacīja viņš.
Āboliņš nonāca pie secinājuma – ja šāda situācija turpināsies, tad tuvāko mēnešu laikā Latvija saskarsies ar masveida mediju aizvēršanos. Turklāt, kā viņš prognozē, aizvērties varētu arī lielie masu mediji.
Iepriekš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēma palūgt valdībai piešķirt papildu 1 miljonu eiro no neparedzēto gadījumu līdzekļiem mediju atbalstam. Āboliņš uzskata, ka ar šo naudu būs par maz, taču tā dos vismaz kaut kādu minimālu atbalstu pirmajos mēnešos, lai nedaudz stabilizētu situāciju.
Jau nākamnedēļ Kultūras ministrija plāno paziņot priekšlikumus par to, kādi pasākumi jāveic mediju atbalstam.
Kam un kā palīdz?
Var aptuveni saprast to, pēc kādiem principiem tiks sniegts atbalsts. Pirms nedēļas, jeb dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, NEPLP sarīkoja konkursu radio un telekanālu vidū par tiesībām publicēt informāciju par Covid-19.
Nauda tika paņemta no līdzekļiem, kas tika piešķirti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai (vēlēšanas tika atliktas, savukārt līdzekļi budžetā tika ieplānoti). Pēc būtība, konkurss bija sava veida dotāciju piešķiršana medijiem, kuri nonākuši grūtā situācijā.
Pēc dažām dienām tika apkopoti rezultāti. Kompānijai "All Media Latvia" (kanāls TV3) tika piešķirti 23 381,59 eiro, "Vidzemes televīzijai" – 21 144 eiro, "Radio Vidzeme" – 11 000 eiro, "Super FM" – 9 737,21 eiro un "Radio SWH" – 9 737,20 eiro. Salīdzinājumam: 158 587 eiro "informācijai par Covid-19" saņēma valsts "Latvijas Televīzija", savukārt 25 674 eiro - "Latvijas Radio", kurš jau tā sēž uz valsts budžeta.
Uzvarētāju sarakstā neizrādījās neviena radiostacija, kura profilā raida krievu valodā. Galvenais "krievu" telekanāls - "Pirmais Baltijas kanāl" (PBK) pēc stāsta ar sankciju pārkāpšanu un bankas kontu aresta bija spiests pārtraukt savu ziņu raidījumu ražošanu 20. martā, tātad nedēļu pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas.
PBK gadījumā viss varēja būt vēl sliktāk: NEPLP deva mājienu kanālam, ka ziņu saturs tam ir jātranslē obligāti – citādi tam tiks atņemta licence. Un ar "saturu" kanāls tika nodrošināts – NEPLP atļāva "Pirmajam Baltijas kanālam" izmantot sabiedrisko mediju sagatavotos ziņu materiālus.
Tāpat sabiedrisko mediju ziņu translācijas tiesības ieguva radiostacijas "Divu krastu radio", "Ef-Ei" un "Baltkom". Tātad, auditorija jūsu – produkts mūsu.
Balsis – pret
Konkursa rezultāti izraisīja negatīvu reakciju tiem, kas finansējumu nesaņēma. Tā, kanāla RīgaTV 24 valdes loceklis Klāvs Kalniņš paziņoja, ka kanāls ik dienas ražo vairāk nekā 8 stundas orģināla informatīva satura, stāsta visu aktuālāko informāciju par Covid-19: "Ar šādu lēmumu NEPLP ir nolēmusi vienu mediju, kas šobrīd strādā pastiprinātā ārkārtas režīmā, iznīcibai."
Lūk, arī žurnālista Vadima Rodionova komentārs Facebook tīklā: "Vienīgais neatkarīgais ziņu informatīvai radio krievu valodā Radio Baltkom, kura ēterā ārkārtas situācijas laikā parādījās mediķi, epidemiologi, amatpersonas, tirgotāji, ražotāji un daudzi citi kompetentie eksperti – ar situācijas skaidrojumu un svarīgām rekomendācijām – tiešsaistes un non-stop režīmā – nesaņēma valsts atbalstu!... Neticams cinisms."
Vēršot uzmanību uz preses stāvokli, lūk, ko paziņoja izdevējs Andrejs Kozlovs: "Ja palīdzēt – tad visiem medijiem, neiedalot tos pēc valodas principa vai "mūsdienīguma" principa: redz, Internets – tas ir forši, tas ir XXI gadsimts – tam iedosim naudu, bet prese – tā ir "vakardiena", lai nomirst."
Izdevējs liek uzsvaru uz to, ka daudzos valsts reģionos sliktā signāla vai Interneta trūkuma dēļ prese ir drošs un vienīgais informācijas avots.
Kas gaidāms?
Turklāt situācijas preses medijos nav mazāk traģiska: reklāmas apjomi strauji krīt. No 30. aprīļa par drukātās versijas izdošanas pārtraukšanu paziņoja avīze Neatkarīgā Rīta Avīze.
Tirgū cirkulē baumas par sarežģītu situāciju izdevumā "MK-Latvija", kurš ietilpst vienā informācijas holdingā ar "Pirmo Baltijas kanālu". Iespējas reklamēt sevi "Pirmajā Baltijas kanālā" zaudēšana draud ar grūtībām priekš izdevuma, kurš nesen bija preses tirgus līderis.
Latvijas Žurnālistu asociācija plāno vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem. Asociācijas pārstāvji norāda, ka visi mediji piedzīvo reklāmas ienākumu kritumu – ir atstātas ieplānotās reklāmas kampaņas, atsauktas jau apstiprinātās, nav jaunu reklāmas plānu tuvākajam laikam.
Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, taču arī ar šiem pasākumiem nepietiek darba turpināšanai.
"Pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis," brīdina Žurnālistu asociācija.
No citas puses skatoties, varētu nodomāt, ka koronavīrusa seku aizsegā valstī notiek sava veida karš starp valsts un privātajiem medijiem.
Tā ir iznācis, ka galvenie valsts preses izdevumi Latvijā (gan krievu, gan latviešu valodā) ieņem esošās Saeimas opozīcijas pusi. Un tas nozīmē, ka valdība diez vai uzņemsies rūpes par privātām kompānijām.
Prioritātes uzskatāmi demonstrē aizvadītais konkurss. Savukārt lielāko atbalstu turpmāko dotāciju sadalīšanas gadījumā, spriežot pēc visa, saņems tieši valsts mediji.