"Pēc gada sāksies masveida cilvēku bēgšana no Latvijas": reemigranta dvēseles kliedziens

Izskatās, ka ne visi Latvijā atgriezušies emigranti priecājas par savu izvēli – daži no viņiem nespēj sagaidīt, kad robežas atkal būs vaļā.
Sputnik

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un gaidāmā nopietnā ekonomiskā krīze, šķiet, liek atsevišķiem reemigrantiem nopietni pārskatīt savus nākotnes plānus attiecībā uz Latviju.

Savā viedoklī šajā sakarā padalījās Jānis Bērziņš, kurš ievietoja emocionālu publikāciju Facebook grupā, kas ir veltīta reemigrantu problēmām.

"Sveicināti, dārgie draugi! Šis posts būs ļoti tiešs, tāpēc ar vājiem nerviem iesaku nelasīt," uzreiz brīdina vīrietis.

Pēc viņa sacītā, Latvijā viņš ir atgriezies jau pirms vairākiem mēnešiem un sākumā izjuta eiforiju saistībā ar pārvākšanos dzimtenē, iespējām atrast jaunu darbu un pārējo pozitīvu. Taču realitāte izrādījās pavisam cita – uzņēmumi meklē labākos starp labākajiem.

"Pēc gada sāksies masveida cilvēku bēgšana no Latvijas": reemigranta dvēseles kliedziens

"TOP super-duper MEGA kreatīvos cilvēkus, ar ULTRA pieredzi un vēlams arī izglītību. Ja darba sludinājumos to neprasa, tas nenozīmē ka viņi to negrib redzēt. Protams, uz zemām un jēlām vakancēm ar (bruto) atalgojumu zem 1000 EUR prasības ir pieticīgas, jo nav daudz gribētāju, kuri par tādu atalgojumu būtu gatavi vergot," atzīmē Jānis.

Latvija tā ir bedre: kāpēc reemigrantus uzskata par neveiksminiekiem

Savukārt vakancēm ar atalgojumu virs 1000 EUR (bruto), viņaprāt, piesakās visi pēc kārtas, un darba devējs saņem ap 200+ pieteikumu vienam sludinājumam. Ņemot vērā, ka ap 20% kandidātu ir maģistra grāds, kā arī pieredze, savas izredzes var aprēķināt katrs pats.

Tālāk reemigrants pāriet pie citiem Latvijas dzīves vērtējumiem. Viņaprāt, cenas veikalos ir drausmīgi augstas, savukārt nodokļi ir nenormāli. Cilvēki galīgi un nemaz neprot komunicēt.

"Komunicējot lietišķā vidē visiem ir ieslēgts tas "vēsais" un pretīgais  tonītis. Likumi ir aplami un absurdi. Pēc dažiem pavadītiem mēnešiem Latvijā, jau takā sāku savu izvēli pamazām nožēlot, kad pēkšņi "booom"  COVID-19! Cilvēki masveidā zaudē darbu!  Uzņēmumi bankrotē!  Cilvēki iesprostoti, robežas ciet!  Bēgt nav kur! Valsts "maksā"... Maksā? Nu redzēsim, ko, kam, cik daudz un cik ilgi maksās...

Garantēju, ka pēc krīzes beigām (1-2 gadi) būs masveida izbraukšana no valsts, brauks prom vagoniem un uz visām pusēm. Lidmašīnas lidos  ar emigrantiem čukčukbānītī pa gaisu! Brauks prom, kur acis rāda, lai tikai aizbēgtu no bezizejas, nabadzības un parādiem, kuri būs sakrājušies tūkstošu tūkstošos ļoti lielai daļai bez ienākumiem palikušo iedzīvotāju vidū.

Teiksiet, ka visur jau būs krīze? Iespējams, būs! Tomēr lielvalstīs uzņēmumi un holdingi  augs kā sēnes pēc krīzes, kamēr Latvijā tas prasīs vēl desmit gadus, lai tiktu uz kājām, kamēr valdība jau gudros nākamos nodokļus ar kuriem aplikt savus iedzīvotājus. Kāds ir jūsu viedoklis?"

Nevis dzīvojam, bet izdzīvojam

Diemžēl, vairums komentētāju piekrita autora viedoklim.

"Es vēl īsti nemācēšu spriest, jo tik līdz atradu bērnudārzu, kurā palaist bērnus, mūsu dzīvēs ienāca "kronis" un viss apstājās. Uzspēju aizsūtīt tikai vienu CV, kura prasībām atbildu uz 100%. Man pat neatbildēja. Redzēsim, kas būs pēc vīrusa," raksta Inese.

"Mēs šeit atrodamies gandrīz divus gadus un varu parakstīties zem katra vārda, tieši aprīļa beigās nopirkām biļetes, lai varētu atgriezties UK, un tagad dēļ vīrusa esam reāli iesprostoti. Es gribēju braukt jau pagājušā gada rudenī, bet diemžēl nācās vēl palikt LV. Mēs tagad nevis dzīvojam, bet izdzīvojam. Man darbs vīrusa dēļ ir pazaudēts un citu atrast nevaru. Labi, ka vēl vīram ir, bet arī nemaksā tik daudz, lai uzturētu visu ģimeni un vēl nomaksātu rēķinus. Uz kakla dzīvoklis kredītā," stāstā Laura.

Jūs par agru atbraucāt ar čemodāniem: kā Latvijā atstumj reemigrantus

"Esmu šeit bišķīt vairāk, kā gadu... Oficiāli, ka nodokļu maksātājs, nepilnu gadu... Kā pašnodarbinātais. Viss ir apstājies... Cik saprotu, tagad man varētu pienākties krīzes pabalsts 80 euro. Realitāte ir tāda, būs vēl trakāk," stāsta Antra.

"Es šeit esmu gadu, un arī varu piekrist KATRAM vārdam... Jau oktobrī sākām domāt, ka vajag atgriezties, jo naudas pietiek tikai, lai izdzīvotu, un tāpēc vīrs oktobrī jau aizbrauca prom, lai varētu kaut kā izdzīvot... Vienīgais, kas LV ir labi, tie ir ārsti, bērnam ar veselību kļuva daudz labāk (kas arī bija pats galvenais iemesls atgriezties - uzlabot bērnam veselību). Pavasarī gribējām visa ģimene braukt pie vīra... Tagad viss apstājās, sēžam mājās (darbu gan neesmu pazaudējusi, paņēmu bezalgas atvaļinājumu), bet mēs esam šeit un vīrs ir tālu prom... Un kad tagad tiksimies, nav ne jausmas," atbild publikācijas autoram Jeļena.

Taisnības labad atzīmēsim, ka vairumam publikāciju šādās grupās tomēr ir pozitīva nokrāsa.

Piemēram, pavisam nesen kāda sekotāja dalījās savā pieredzē un salīdzināja medicīnu Latvijā un Lielbritānijā. Pēc viņas sacītā, medicīnas aprūpe Lielbritānijā neiztur nekādu kritiku, kamēr Latvijā viņa ir saņēmusi visu nepieciešamo ārstēšanu praktiski uzreiz.