RĪGA, 27. marts – Sputnik. Jebkuras valsts varasiestādes nedrīkst aizmirst, ka nacionālās minoritātes ir neatņemama daļa sabiedrības, savukārt veiktajiem pasākumiem pret epidēmiju ir jābūt saprotamiem un viegli pieejamiem visiem iedzīvotājiem, teikts Eiropas reģionālo valodu un mazākumtautību valodu hartas (ECRML) ekspertu komisijas paziņojumā, kurš tika publicēts Eiropas Padomes portālā.
Vairāku nedēļu garumā pasaules valstu valdības, tostarp Eiropas Padomes dalībvalstis, pakāpeniski un atšķirīgā tempā ieviesa plašu pasākumu spektru – no pamata higiēnas rekomendācijām līdz daļējas vai pilnas karantīnas izsludināšanas iedzīvotājiem. Tikai stingras pieņemto pasākumu ievērošanas gadījumā būs iespējama turpmākās Covid-19 izplatības ierobežošana un novēršana.
Taču ECRML eksperti atzīmē, ka daudzās valstīs informācija un instrukcijas, kā rīkoties pandēmijas situācijā, sistemātiski netiek sniegtas citās valodās, vien oficiālajā valsts valodā. Taču informācijas izplatīšanai par pandēmiju reģionālajās un valstī dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodās ir milzīga nozīme šo valodas nesēju veselībai.
Augstākminētais ir jāskata kā prasība Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras ratificējušas Eiropas reģionālo valodu un mazākumtautību valodu hartu (ECRML) (it sevišķi punkti, kuri skar veselības aprūpi un valsts pārvaldi). Taču arī citām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir jāizskata iespēja uzrunāt savus iedzīvotājus visās valodās, kurās tradicionāli runā to iedzīvotāji.
Turklāt mācības attālināti daudzās valstīs arī notiek tikai valsts valodā, un bērnu vajadzības, kuri mācās reģionālajās vai mazākumtautību valodās, netiek ņemtas vērā. Šāda pieeja ir ne tikai pretrunā ar hartas saistībām, bet ir arī diskriminējoša.
ECRML ekspertu komiteja piedāvā valstīm ņemt vērā jautājumus, kas ir saistīti ar valodām, izstrādājot turpmākās stratēģijas un instrukcijas iedzīvotājiem, lai pārvarēto šo lielo krīzi.
"Saskaņas" frakcija Saeimā iepriekš vērsās pie Veselības ministrijas ar lūgumu nodrošināt informāciju par riskiem, kas ir saistīti ar koronavīrusa izplatību, ne tikai latviski, bet arī Latvijā plaši izmantotajās krievu un angļu valodās.
Socioantropoloģe Aivita Puriņa Latvijas Radio intervijā paziņoja, ka ziņa par ārkārtas stāvokļa ieviešanu Latvijā nesasniedza krievvalodīgos iedzīvotājus tikpat ātri, kā latviski runājošos.
Valsts kanceleja izveidojusi portālu covid19.gov.lv, kurā būs pieejama aktuālākā informācija par Covid-19, tostarp informācija no atbildīgo iestāžu mājaslapām, statistikas dati, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Informācija portālā ir publicēta latviešu un krievu valodās, jautājumi arī tiks pieņemti gan latviešu, gan krievu valodās.