RĪGA, 25. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida telekanāla ETV ēterā asi kritizēja Eiropas Savienības darbības koronavīrusa pandēmijas laikā. Viņa uzskata, ka Brisele netiek galā ar savu galveno uzdevumu – nenodrošina vienota tirgus darbību. Daudziem parādījušies jautājumi par ES solidaritāti, atzīmēja Igaunijas prezidente.
Igaunijas prezidentes izteikumi pelnījuši atbalstu, taču šī saprātīgā doma viņai ienākusi prātā pārāk vēlu, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja politologs, Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs Igors Šatrovs.
"Tagad jau ir par vēlu sūdzēties par to attiecību modeli, kad ES vājās valstis pilda koloniju lomu vecajai Eiropai, kļūstot par lēta darbaspēka piegādātājiem un dāvājot iespēju izvietot dažādus objektus savās teritorijās. Nevajadzēja iznīcināt savu ekonomiku ES interešu labā, vajadzēja domāt par nākotni un aizstāvēt savas intereses," uzsvēra Šatrovs.
Viņš uzskata, ka sarežģītajā vēsturiskajā posmā Briselei bija jākļūst par konsolidējošo centru, taču tas nav noticis. "No tā cieš ne tikai tā saucamie jaunie ES locekļi, bet arī Itālija, viena no savienības dibinātājvalstīm. Tā nejūt nekādu īpašu solidaritāti no kaimiņu puses, bet palīdzību saņem no Krievijas," atgādināja Šatrovs.
Eksperts norādīja, ka koronavīrusa pandēmijas fonā izskanēja paziņojums par ekonomiskās krīzes sākumu Igaunijā.
"Pie tam Igaunijā ir visaugstākā saslimstība ar Covid-19 starp Baltijas valstīm, taču nekādu īpašu reakciju no Briseles puses valsts nav ne redzējusi, ne dzirdējusi. Kļuvis skaidrs, ka agrāk, kad Tallina izpildīja tādus uzdevumus kā Krievijas provocēšana, tā saņēma ES bonusus. Tiklīdz ES iestājās grūti laiki, pamatā tika likts cits princips – katrs domā tikai par sevi," konstatēja Šatrovs.
Koronavīrusa pandēmija patlaban pārņēmusi gandrīz visas pasaules valstis, fiksēti gandrīz 384 tūkstoši inficēšanās gadījumu, miruši vairāk nekā 16,5 tūkstoši cilvēku. Letalitāte patlaban pārsniedz 4,4%, lai arī gada sākumā turējās 2% līmenī.