RĪGA, 17. marts – Sputnik. Waffen SS leģionāru tradicionālais gājiens Rīgā nenotika, ņemot vērā ārkārtas pasākumus, ko Latvijas valdība ieviesusi sakarā ar koronavīrusa izplatību.
Latvijas antifašisti priecājas par to, ka gājiens Rīgā tika atcelts, taču nepriecājās par to, ka lēmums pieņemts koronavīrusa dēļ, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja "Latvijas Antinacistiskās komitejas" līdzpriekšsēdētājs, starptautiskās kustības "Pasaule bez nacisma" prezidija loceklis un reģionālās nodaļas "Latvija bez nacisma" vadītājs Josifs Korens.
"Ja Latvijas valdība tomēr būtu uzklausījusi saprāta balsi un atcēlusi gājienu, tas būtu pavisam citādi. Bet tagad ir tāda situācija, ka nelaime palīdzējusi tur, kur laimes nav," atzīmēja Korens.
Viņš atzīmēja, ka Nacionālā apvienība aicinājusi leģiona piekritējus ierasties Rīgas centrā, neskatoties uz valdības aizliegumu.
"Nacionālās apvienības deputāti pieturas pie dogmas, ka Latvijas saimnieks var būt tikai latvietis. Viņi lec vai no biksēm laukā, lai parādītu, ka viņi šeit ir saimnieki, ka koronavīruss un valdība viņiem nav nekādi pavēlētāji," teica Korens.
Aktīvists uzsvēra, ka NA audzina jauniešus nacistisku ideju garā. "Tam vairs nav nekāda sakara ar pozitīvu nacionālismu. Latviešu jauniešiem iedzen galvās, ka viņiem jāizspiež no valsts viss nelatviskais, bet tas netieši saistīts ar nacismu," paskaidroja Korens.
Viņš piezīmēja, ka 16. marta rītā pie Brīvības pieminekļa ieradās Nacionālās apvienības līderi un nolikuši pie tā Waffen SS leģiona zīmi no ziediem.
"Pēc tam pienāca atsevišķi cilvēki, lika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Nacionālā apvienība klāsta, ka godā mirušos kareivjus, taču neviens no viņiem neieradās kapos, lai noliktu ziedus pie kapa, - atnāca uz Rīgas centru, lai visiem paskaidrotu, ka Waffen SS leģionāri esot Latvijas valsts lepnums," atzīmēja Korens.
Iepriekš Rīgas dome saskaņoja nacionālistiskās biedrības "Daugavas Vanagi" pieteikumu gājienam no Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. 12. martā valdība ieviesa ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ un cita starpā aizliedza masveida pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 200 cilvēki.
Ikgadējā pasākuma dalībnieki Rīgā godā SS latviešu leģiona piemiņu. Tas tika saformēts no divām grenadieru divīzijām Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā. Heinriha Himlera pavēle no 1943. gada 24. marta definēja: "latviešu leģions" ir vispārējs nosaukums latviešiem, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.
Iepriekš Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosauca SS leģionārus par latviešu tautas lepnumu, aicināja godāt viņus un neļaut nevienam nomelnot latviešu leģiona locekļu piemiņu.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka SS latviešu leģiona dalībnieku un viņu sekotāju gājieni ir ņirgāšanās par karavīriem, kuri krituši cīņā pret nacismu. Krievijas ĀM atzīmēja, ka Latvijas valdība pieļauj atklātu neonacisma atdzimšanu, antisemītisma un rusofobijas plešanos plašumā.