RĪGA, 17. marts – Sputnik. Atskaite "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni" tika publiskota diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa". Pirmo reizi tika publicēti dati par SS Latviešu leģiona locekļiem, kuri patlaban dzīvo ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Argentīnā un Latvijā.
Pārskata mērķis ir atjaunot latviešu leģiona dalībnieku vajāšanu – procesu, kas aktīvi ritēja pēckara laikā, sarunā ar Sputnik Latvija teica Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs.
"Šie saraksti liecina par to, ka kara noziedznieki pēc pastrādātajām ļaundarībām, pēc dalības ebreju, baltkrievu, krievu slepkavībās var nodzīvot ilgu un, iespējams, laimīgu dzīvi. Nodzīvot mierīgi, radu un draugu, bērnu un mazbērnu pulkā, nododot savu pieredzi un tēvišķas pamācības nākamajām paaudzēm. Viņi ir saglabājuši godīgu vārdu valstī, kurā dzīvo, nav izcietuši nekādu sodu, pat ne sabiedrisku nosodījumu. Tas liecina par viņu faktisku leģitimāciju sabiedrībā un politiskajās struktūrās," uzsvēra Černovs.
Viņš atzīmēja, ka kara noziedznieku vajāšanai jābūt maksimāli stingrai, lai pēc iespējas mazinātu vēlmi sekot viņu pēdās.
"Vienalga, vai tev ir 90 vai 100 gadi, tev ir jāatbild pēc likuma vai vismaz jāzaudē godīgais vārds. Šai informācijai ir jāizplatās, tas jāzina varasiestādēm un sabiedrībai valstīs, kur šie cilvēki dzīvo. Pārskatam ir jāsniedz nopietns brīdinājums SS leģionāru idejiskajiem mantiniekiem, kuri uzstājas un iet gājienos, bet pēc tam, iespējams, arī ņems rokās ieročus," uzsvēra Černovs.
Viņš ir pārliecināts: šiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka sods ir nenovēršams.
"Viņiem ir jāsaprot, ka viņiem nebūs ilgas, laimīgas dzīves, ka patiesība būs pieejama, un arī 90 gadu vecumā viņu vārdi nebūs tīri, un viņi nevarēs mierīgi dzīvot, nebīstoties no klauvējiena pie durvīm un kriminālatbildības. Tā ir pārskata pamata jēga – uz starptautiskās tiesiskās sistēmas pamatiem turpināt nepiebeigto vectētiņu leģitīmu vajāšanu, ar kuriem netika galā ne Sarkanā armija, ne NKVD spēki, ne pēckara tiesu sistēma," konstatēja Černovs.
Latvijā ik gadus 16. martā atzīmē SS latviešu leģionāru piemiņas dienu. Šogad tradicionālais gājiens Rīgas centrā nenotika, ņemot vērā valdības ieviestos ārkārtas pasākumus koronavīrusa izplatības dēļ.
Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Heinriha Himlera pavēle no 1943. gada 24. marta definēja: "latviešu leģions" ir vispārējs nosaukums latviešiem, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
1944. gada 16. martā leģiona vienības tikās kaujā ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Šī iemesla dēļ leģionāru diena tiek svinēta 16. martā.
Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki. Krievijas ĀM atzīmēja, ka Latvijas valdība pieļauj atklātu neonacisma atdzimšanu, antisemītisma un rusofobijas plešanos plašumā.