RĪGA, 16. marts - Sputnik. Virkne SS Latviešu leģiona veterānu saņēmuši Latvijas un ASV valsts apbalvojumus – par to liecina pārskats, kas šodien tika publiskots diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa", vēsta RIA Novosti.
Atskaiti "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni" sagatavojis fonda "Vēsturiskā atmiņā" un Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonds. Pārskatā sniegtas ziņas par 96 SS Latviešu leģiona veterāniem, kuri patlaban dzīvo ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Argentīnā un Latvijā. Šajās valstīs pēc kara pa dažādiem kontinentiem izklīdušie leģionāri nodibināja savu organizāciju "Daugavas vanagi".
Piemēram, Zigurds Lieljuris (dzimis 1929.gadā) brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā. 1945.gadā viņš nokļuva kaujas vienībā un piedalījās karadarbībā. Padevās gūstā Rietumu sabiedrotajiem, mazinot sev sodu par diviem gadiem. 1951.gadā iestājās ASV armijā, piedalījās karadarbībā Korejā un Vjetnamā, speciālists cīņās pret partizāniem. "Izcēlās ar īpašu nežēlību, par ko labprāt stāsta draugiem.. Saņēmis ASV apbalvojumus, ASV pilsonis," atzīmēts pārskatā.
Patvērumu ASV atradis arī Kazimirs Upenieks (dzimis 1923. gadā), brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā, kad Latviju atbrīvoja padomju spēki, aizgāja mežā – pievienojās "meža brāļiem".
"Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apbalvots ar Latvijas Viestura ordeni," teikts pārskatā.
Latvijā dzīvojošais Visvaldis Lācis (dzimis 1924.gadā), dienēja Waffen SS 19.latviešu divīzijā, bija vada komandieris. 1995.gadā saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. 2019.gadā Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārbaude ierosināja krimināllietu pret Lāci par nacisma reabilitāciju.
Latvijā dzīvo arī Laimonis Ezergailis (dzimis 1923.gadā), Nacionālo karavīru biedrības Dobeles nodaļas vadītājs, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Oļģerts Cakars (dzimis 1924.gadā) no 1944.gada dienēja Waffen SS 15.latviešu divīzijā, pēc kara pārcēlās uz Zviedriju, 1953.gadā devās uz ASV, kur dzīvo vēl šobaltdien.
"2010.gadā Latvijas prezidents Valdis Zatlers apbalvoja Oļģertu Cakaru ar Atzinības krustu," atzīmē pārskata autori.
ASV mīt arī "Daugavas vanagu" pirmā viļņa aktīvists Daumants Vilks. Viņš savulaik brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā, dienēja izlūkos. "1945.gadā viņu sagūstīja Rietumu sabiedrotie, visai ātri atbrīvoja, līdz 1951.gadam dzīvoja Vācijā," teikts pārskatā.
Savukārt Imants Skrīveris (dzimšanas gads nav noskaidrots) dzīvo Austrālijā. Aktīvs organizācijas "Daugavas vanagi" loceklis.
Austrālijā patvērumu radis arī cits "Daugavas vanagi" aktīvists – Pēteris Kļaviņš (dzimis 1927.gadā).
Kanāda devusi patvērumu bijušajam Latviešu leģiona brīvprātīgajam Kārlim Gulbim (dz.1923.g.), Jānim Bilinskim (dz. 1927.g.), Valdim Briedim (dz.1925.g.).
Konstatēta virkne noziegumu, ko Lielā Tēvijas kara gados pastrādājušas SS Latviešu leģiona vienības. Tos iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Piemēram, tieši latvieši slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos Novgorodas apgabalā.
2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.