Nodos FDD Latvijas IeM grāmatvedību: Baltijā notiek kampaņa pret Krievijas kompānijām

Latvijas IeM kopš 2006. gada iztērējusi pusmiljonu eiro Krievijas elektroniskajai lietvedības sistēmai DocsVision.
Sputnik

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Latvijā atrasts kārtējais "spiegu" kandidāts – tā ir Krievijas kompānija "DoksVižn", kas ir lietvedības un biznesa procesu pārvaldes platformas DocsVision izgudrotāja. "DoksVižn" klients Latvijā ir IeM, savukārt Krievijā – vairāku reģionu un pilsētu valdības, "Gazprom" struktūras, Ekonomiskās attīstības ministrija, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un citas valsts un komercorganizācijas. Šī iemesla dēļ avīze Neatkarīgā izdarījusi paradoksālu secinājumu: Krievijas FDD un Latvijas IeM ir saistīti ar kopīgu elektronisko sistēmu. Un tas ir drauds valsts drošībai.

Latvijas NBS slepeno datu noplūde: AM vēl nav noskaidrojusi īsziņu adresātus

Rakstā teikts, ka Latvijas IeM jau daudzus gadus savā lietvedībā izmanto Krievijas izstrādātāju programmu. Kopš 2006. gada DocsVision iegādei un atjauninājumiem ministrija iztērējusi aptuveni pusmiljonu eiro – tiek pirktas jaunākās versijas, papildu moduļi, atbalsta pakalpojumi. Pēdējais līgums tika noslēgts pērnā gada maijā, līguma summa bija 192 540 eiro. Pa šiem gadiem ir bijusī divi piegādātāji: SIA "Instead" un SIA "E-pasaule". Abās kompānijās patiesā labuma guvējs ir kāds Staņislavs Bervjačonoks, "E-pasaule" gadījumā – kopā ar Maksimu Tretjakovu, liecina "Lursoft" dati.

Avīzes žurnālisti sazinājās ar "E-pasaule" pārstāvjiem un pavaicāja, vai nevar rasties situācija, ka "DoksVižn" Latvijā kļūst par "nevēlamu". Izdevums apgalvo, ka kompānijā paziņoja, ka pagaidām nekas neliecina par šādu varbūtību, lai gan garantiju nav, ja atceras situāciju ar Kaspersky antivīrusu, kuru pirms dažiem gadiem nosauca par draudu avotu rietumvalstīm.

Kompānija "DoksVižn" bāzējas Sanktpēterburgā, kā teikts tās mājaslapā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā to ir ieviesuši vairāk nekā 1500 uzņēmumu un organizāciju. Dažus projektus "DoksVižn" neatklāj, taču atvērto klientu vidū ir gāzes kompāniju un banku struktūras, pilsētu un reģionālo valdību administrācijas, "Krievijas Pasts" ("Počta Rossii"), trīs federālās ministrijas, divas RŽD filiāles, tiesas, veikali un citas kompānijas. Federālais drošības dienests nav to vidū.

Taču avīze apgalvo, ka faktiski Krievijas drošības dienesti un Latvijas Iekšlietu ministrija ir saistītas ar vienu un to pašu programmnodrošinājumu, un tas, bez šaubām, ir risks valsts drošībai, jo ikviens programmas radītājs var saglabāt veidus, kā iegūt piekļuvi datiem.

Facebook draud sods – 5 miljardi dolāru par lietotāju datu nopludināšanu

"Nezinu, kā šī konkrētā programma darbojas, bet, ja runājam par tās potenciālo bīstamību, tad tāda noteikti pastāv. Šī ir pārāk sarežģīta lieta, lai to izjauktu pa sastāvdaļām, un tikai programmas radītājs var zināt, kur tajā ir atstāti caurumi. Šādā programmā var ielikt mīnu ar laika degli, kas pie noteiktiem apstākļiem nostrādā," šāds ir ekspertu viedoklis.

Iepriekš Latvijas mediji sacēla paniku saistībā ar citu programmnodrošinājuma piegādātāju – Baltkrievijas automatizēto vadības un sakaru sistēmas ražotāju "Agat". Tā klients ir "Latvijas Dzelzceļš". Bažas Latvijā izraisīja tas, ka "Agat" veic daļu Baltkrievijas armijas pasūtījumu, savukārt kompāniju vada Genādijs Kazakovs, kurš no 2005. līdz 2018. gadam bija bruņoto spēku sakaru priekšnieks – Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sakaru vadības priekšnieks.