RĪGA, 7. marts — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija noraida NATO viedokli par to, ka Krievija pieļauj ierobežota kodoluzbrukuma iespēju potenciāla konflikta gaitā Baltijā, norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs intervijā avīzei "Kommersant".
Savienotajās Valstīs notika štāba mācības, kuru ietvaros tika veikts kodoluzbrukums Krievijai, kura it kā esot uzbrukusi pirmā ierobežota kodoltrieciena doktrīnas ietvaros, jeb sākusi eskalāciju deeskalācijas labad, ziņoja avīze. NATO norāda uz operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" izvēršanu, kuri spēj izmantot kodolgalviņas – alianse uzskata, ka Krievija tomēr pieļauj ierobežotu kodoluzbrukumu, piemēram, sev neveiksmīga konflikta rezultātā Baltijā, raksta avīze.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, komentējot jautājumu par koncepciju "eskalācija deeskalācijai", paziņoja, ka amerikāņi jau vairākkārt apsprieduši šo jautājumu un ārvalstu kolēģi nav varējuši minēt nekādus konkrētus argumentus, kas apstiprinātu tamlīdzīgas insinuācijas.
Rjabkovs paskaidroja, ka "Iskanderi" Kaļiņingradas apgabalā nav aprīkoti ar kodolraķetēm, "visi kodollādiņi, kas pieder pie taktisko kategorijas, kopš 90.gadu sākuma Krievijā atrodas centralizētās glabāšanas bāzēs".
"Neuzskatām, ka iespējama kodolieroču ierobežota pielietošana ar vēlāku konflikta pārtraukšanu. Gluži pretēji, jebkura skaita un jebkādas jaudas kodolieroču pielietojums nozīmē, ka tiek atvērti elles vārti," viņš akcentēja.
Politiķis atzīmēja, ka Maskava nesaskata iemeslus, kuru dēļ amerikāņi piedēvē Krievijai ierobežota kodoluzbrukuma koncepcijas adaptāciju.
"Tālākais scenārijs ir grūti aprēķināms un modelējams, un jebkurā gadījumā pēc tāda veida soļa ir vismaz bezatbildīgi gaidīt, ka viss beigsies un viena no pusēm, kas izmantojusi tādu līdzekli, izies no šīs situācijas kā uzvarētāja," teica Rjabkovs.