RĪGA, 4. marts – Sputnik. Juriste Dace Milberga pastāstīja saviem sekotājiem par "murgu", ar kuru viņai nācās saskarties kādā Jūrmalas skolā. Izrādījās, ka šīs skolas skolotāji prot krievu valodu un pat runā tajā.
"Valsts skolā, kur izglītības programma paredzēta tikai valsts valodā, brīdī, kad tiek uzņemti bērni, kas valsts valodu nemāk, skolotāji runā arī krieviski. Ar kādam tiesībām? Nevis mazākumtautību skolas kļūst bilingvālas, bet VISAS skolas! Kas to kontrolē?" raksta ar sašutumu Twitter Dace Milberga, atzīmējot tvītā gan Latvijas Tieslietu ministriju, gan Izglītības un zinātnes ministriju.
Daži komentētāji atbalstīja autores satraukumu.
"Mācu privāti dažiem šādiem bērniem latviešu valodu. Ir dziļš purvs. Nezinu, ko dara mazākumtautību skolās, bet šie bērni nekad tuvākā nākotnē fizikā, ķīmijā, bioloģijā latviešu valodā nespēs NEKO," piekrita kāda dāma ar lietotājvārdu Es esmu kļavas dvēsele.
"Tūlīt tas purvs būs arī valsts valodu protošiem bērniem…" nonāk pie nemierinoša secinājuma Dace Milberga.
"Īstenībā to bilingualitāti apzināti atbalsta…"raksta komentētājs ar lietotājvārdu kocis.
"Diemžēl, de facto, tā ir, lai gan de jure, ir citādi un tāds nav bijis likumdevēja mērķis," vēsta Dace Milberga.
Taču bija arī tādi, kas iestājās par krievu bērniem un skolotājiem, kuri neaizmirst krievu valodu.
"Tikai 2 jautājumi: 1) uz kāda likuma pamata aizliegsim lietot vienīgo valodu, kurā bērns runā? 2) Tev tikai pret krievu valodu tādas pretenzijas, vai arī pret citām ar?" vaicā autorei lietotāja Mostly Райт.
"1) Runāju nevis par bērnu, bet izglītības iestādi un personām, kurām jāīsteno izglītības programma VALSTS valodā; 2) Pret jebkuru valodu, kas nav valsts. Krievu, diemžēl, šajā situācijā ir tā, kuru lieto. Citas nav dzirdētas," atbild viņai Dace Milberga.
"Interesanti, ko tad, lai ar to bērnu dara? Sviest ārā? Ir jāpriecājas, ka vecāki beidzot to bērnu ieved latviskā vidē. Domāju, ka tas ir tikai apsveicami, ka skolotājs māk krieviski. Kaut vai japāniski un poliski. Galvenais, lai bērni ātrāk tiek uz priekšu," iebilst autorei Emīls.
Pēc viņa sacītā, pēc pusotra gada vai pat ātrāk šāds bērns runās latviski tikpat labi, kā dzimtajā.
"Un ko tad jūs domājat, ko, lai dara Britānijas skolotāji, kad LV migranti tur skolās sadzen savas atvases. Viņas tad sev matus rauj ārā. Jo bērns vervelē tikai latviski," raksta Emīls.
"Vai tur Anglijā skolotājs runā latviski, krieviski, turciski un kā vēl ne? Diezin vai. Droši vien tak tomēr angliski. Neprasiet visu valodu zināšanas no skolotājiem Latvijā," iebilst viņam Dace Milberga.
Atgādināsim, ka par nepārdomātās izglītības reformas neprognozējamo efektu eksperti runāja jau sen. Daudzi speciālisti izglītības jomā neatbalsta vispārējo prieku saistībā ar visu valsts skolu pāreju uz latviešu mācībvalodu. Jo krievu bērni, kurus vecāki sūtīs latviešu skolās, bremzēs programmas apgūšanu pārējiem skolēniem, pazeminot kopējo izglītības kvalitāti.