RĪGA, 4. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. "Saskaņas" pirmais numurs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās Konstantīns Čekušins plašā vēlētāju lokā nav īpaši pazīstams. Partija, kurai ārkārtīgi nepieciešamas pārmaiņas, vēlas atkārtot desmitgades triku. Tolaik saraksta priekšgalā bija nevienam nepazīstamais žurnālists Nils Ušakovs. Viņam izdevās izvest partiju no krīzes, piesaistīt vēlētājus un nodrošināt rekordu pie Rīgas domes stūres. Tagad tiek izvirzīts samērā nezināms sabiedriskais darbinieks. Kas viņš ir? Kā slaucīs jauna slota?
Iepazīstieties: Konstantīns Čekušins, IT speciālists, Rīgas kluba "Kas? Kur? Kad?" dibinātājs, aktīvs vecāku kustības dalībnieks. 15 gadus precējies, audzina divas meitas. Kopš 2002. gada nodarbojas ar sabiedrisko darbību, ilgu laiku neiesaistās politika, tomēr nodarbojās ar nepilsoņu un mazākumtautību izglītības jautājumiem. Mediji viņu bieži dēvē par krievu skolu aizstāvi. Viņš pats norāda, ka cīnās par kvalitatīvu izglītību. 2018. gadā piedalījies Saeimas vēlēšanās no partijas Saskaņa un saņēmis 5 ar pusi tūkstošu balsu.
Par saviem plāniem šajās vēlēšanās Čekušins pastāstīja Sputnik Latvija.
- Konstantīn, kāpēc jums tas viss ir vajadzīgs? Būt pirmajam numuram, piedalīties neparedzamā politiskajā cīņā, ciest neizbēgamos mēģinājumus jūs apmelnot?
- Cilvēkam jātiecas mainīt pasauli uz labo pusi, un jāieņem aktīva pilsoniskā nostāja. Es to daru jau gandrīz 20 gadus un negrasos apstāties. Nevar gaidīt, ka viss mainīsies tev par labu bez tavas līdzdalības. Te dzīvo mani bērni, es cīnos par viņu nākotni.
- Vai jūs reāli ticat, ka šajās vēlēšanās "Saskaņa" gūs uzvaru? Koalīcijas sabrukums Rīgas domē bija ļoti neglīts, un daudziem vēlētājiem šis sastāvs sagādājis vilšanos.
- Es uzskatu, ka jebkura mūsu rīcība spēj mainīt nākotni. Lai nu kā, es turpināšu virzīt idejas, ko virzīju gadu desmitiem. To var darīt gan koalīcijā, gan opozīcijā. Tāpēc, vai mēs uzvarēsim vēlēšanās vai nē – tas ir sekundārs jautājums salīdzinājumā ar to, kāpēc es ieeju politikā. Protams, savus mērķus ir vieglāk sasniegt no varas pozīcijas. Bet arī opozīcijā var izdarīt diezgan daudz lietderīga. Pēc būtības es daudzus gadus nodarbojos ar sabiedriskiem jautājumiem. Tomēr tuvošanās varai dod vairāk iespēju, dod plašāku instrumentu klāstu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problemātiskām jomām. Lai nu kā, es domāju, ka politikā es varu padarīt vairāk.
Mūsu sirdis prasa pārmaiņas!
- Vai esat pārliecināts, ka ir iespējama "Saskaņas" atjaunināšana? Kas tieši jāatstāj aiz borta?
- Jebkuras vēlēšanas ir jauns sākums. Aiziet deputāti, kuros vīlušies vēlētāji, atnāk citi. Vieniem kandidātiem sarakstā liek plusiņus, citus izsvītro, cilvēks, kurš ticis pie vēlēšanu urnas, varēs ne tikai izvēlēties partiju, bet arī virzīt sarakstā pienācīgos un novākt no ceļa tos, kuriem neuzticas.
Katrās vēlēšanās ir izsvītrojumu čempioni, tie, kurus vēlētāji nevēlas redzēt. Starp tiem, kas jāatstāj aiz borta, galvenokārt ir jebkādi korupcijas riski. Šeit nav nekādu noslēpumu – lai uzvarētu korupciju, tajā vienkārši nevajag piedalīties. Es nevaru iedomāties, kā es varētu nodot visu, ko esmu darījis gadu desmitiem naudas dēļ. Ja es kā līderis pamanīšu kolēģus, kuri ir iesaistīti korupcijā, nevis apsūdzēti, bet iesaistīti, tad no tādiem es tikšu vaļā.
- Vai jūs ticat uzvarai?
- Tādas izredzes pastāv, un es pielikšu visus spēkus, lai uzvarētu. Uzvaras ķīla ir cilvēku aktivitāte. Galvenais ienaidnieks pārmaiņu ceļā ir cilvēku pasivitāte. Viņu neticība, ka viņi var kaut ko mainīt, ticības trūkums nākotnei, cīņai, visiem politiķiem. Ja būtu partija "pret visiem" – tā būtu sacīkšu līdere, un tā būtu galvenais konkurents.
- Un kā jūs grasāties cīnīties ar neuzticību?
- Tāpat kā iepriekš - tikai ar savu piemēru. Patiesībā man ir vajadzīgas ne tikai balsis vēlēšanās, bet arī cilvēki, kuri ir gatavi kaut ko darīt. Mums ir jāpiedalās pārmaiņu procesā un jāatbalsta vienam otru. Ļoti svarīgi ir visi, kas var atrauties no dīvāna. Darba ir daudz. Cilvēku ir maz.
- Tā nav tikai jūsu vai "Saskaņas" problēma...
- Protams. Šī problēma ir zināma daudziem uzņēmumiem. Mūsu valsts visvērtīgākais resurss ir cilvēki. Mums nav naftas un gāzes, mums nav ko pārdot, izņemot garīgo darbu. Tāpēc daudzi uzņēmumi iegulda savos darbiniekos, organizē dažādus kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, iegulda viņu attīstībā. Patiesībā "Saskaņa" ir lielākā Latvijas partija. Šeit notiek liels darbs ar jauniešiem, un ne tikai. "Saskaņa" jau sen piesaista cilvēkus - ne tikai reizi četros gados, lai nobalsotu, bet arī citām pilsoniskām iniciatīvām. Audzina politiķu paaudzi.
Pārliecība vai alga?
- Pašlaik jūs strādājat IT nozarē. Jums ir labs, augsti apmaksāts un interesants darbs. Vai jūs to pametīsiet politikas dēļ?
- Tas ir ļoti atkarīgs no vēlētāja. Protams, ja vēlēšanas atnesīs partijai uzvaru un izdosies izveidot koalīciju, tad darbs būs jāatstāj. Ja es tikšu ievēlēts, bet būšu opozīcijā – tad skatīsimies. Ja varu savietot, tad tam jābūt. Un, ja arī politiski neveiksmīgā kārtā – ja vēlētājs atteiksies man uzticēties, tad es turpināšu strādāt savā interesantajā darbā un nodarboties ar vecāku sabiedrības lietām sabiedriskajos pamatos, kā es daru jau daudzus gadus.
- Kā jūs vērtējat savas personiskās izredzes tikt ievēlētam?
- Diezgan augstu. Balotējoties Saeimā, es praktiski neinvestēju priekšvēlēšanu kampaņā, tomēr 5,5 tūkstoši cilvēku mani atcerējās un ielika man plusiņu. Ja es būtu ieguldījis reklāmā, iznākums būtu daudz labāks. Šoreiz es nāku kā saraksta līderis, un tas uzliek papildu atbildību. Vairāk pūļu, vairāk tikšanos. Es domāju, ka rezultāts būs labs. Redzēsim, vai ar to pietiks visas partijas uzvarai.
- Šo gadu laikā jūs esat parādījis sevi kā godīgu sabiedrisko darbinieku, kas pacietīgi iestrādājis savu "sabiedriskās dobes" daļu bez populisma un pārspīlējumiem. Jūsu vecāku kustības komanda – tie ir cilvēki, kuri paši kaut ko dara, lai aizsargātu savu bērnu tiesības. Bet vēlēšanas – tā ir cita lieta. Lielākā daļa vēlētāju gan deklarē nepatiku pret populismu, bet katru reizi uzķeras uz neizpildāmajiem solījumiem. Kāpēc jūs domājat, ka šoreiz būs citādi?
- Es nezinu, kā būs. Protams, īsākā distancē uzvar tie, kas bļauj skaļāk. Cilvēki, kuri mētājas ar štampiem un nemaina savu viedokli, dažkārt šķiet principiāli un nelokāmi. Es nebaidos mainīt savu viedokli, ja oponentu argumentācija ir pamatota. Es nebaidos atzīt savas kļūdas. Galvenais, lai kopīga lieta virzītos uz priekšu.
Saimniecība – tā nav politika
- Vai jums ir kaut kādas "sarkanās līnijas"? Piemēram, "ar nacionālistiem pie viena galda nekādos apstākļos nesēdīšos".
- Pat Saeimas vēlēšanās "Saskaņai" nebija "sarkano līniju". Protams, to nav arī Rīgas domē. Jo šeit ir saimniecības jautājumu risināšana, ir iespēja vienoties ar visiem. Protams, kā krievu diasporas pārstāvis es labāk saprotu krievu vecāku problēmas un centīšos tām veltīt īpašu uzmanību.
Tomēr būtu nepareizi atbalstīt tikai vienu grupu. Tāpēc palīdzība ir jāsniedz visiem. Iespējams, tai būs savas nianses dažādām grupām. Un tas ir normāli. Krievu skolu problemātikā pastāv divi momenti. Pirmkārt, vai mums, kā savas valsts pilsoņiem, ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā? Es uzskatu, ka ir, un pilsētas ietvaros esmu gatavs cīnīties par tās finansēšanu. Otrkārt: izglītības kvalitāte. Tā jau ir kopīga problēma, jo būtībā latviešu skolās arī neklājas visai labi, daudzas problēmas mums ir kopīgas. No matemātikas un ķīmijas līdz pat latviešu valodai, par kuru vārdos cīnās daudzas partijas, bet realitātē eksāmenu latviešu valodā rezultāti pasliktinājušies gan krieviem, gan latviešiem. Es jau nerunāju par sociālo jomu vai ceļu remontu, kur tautības jautājums vispār nepastāv.
- Tātad, uzvarot šīs vēlēšanas, jums neizdosies mainīt likumu par izglītību.
- Likumi top Saeimā, tas ir cits stāsts. Dome nav tā institūcija, kur tiek mainīta, piemēram, izglītības politika, tā ir tikai pašvaldība, kas piešķir naudu dažādām programmām. Vai nepiešķir. Es pilnīgi atbalstu papildu nodarbību programmu, ko bija solījis iepriekšējais sasaukums. Visām Rīgas skolām ir nepieciešamas papildu nodarbības – katrai ir, ko uzlabot. Pagājušajā gadā tika veiktas aptaujas - kurai skolai kas pietrūkst papildu izglītības programmu plānā. Spriežot pēc rezultātiem, ir nepieciešams nepilns pusotrs miljons eiro, kas Rīgas budžeta ietvaros ir pilnīgi apspriežams.
- Kāda ir attieksme pret šīm vēlēšanām jūsu ģimenē?
- Normāli. Sieva mūsu laulības 15 gados jau ir sapratusi, ka sabiedriskā dzīve ir mana neatņemama daļa. Tāpēc es jūtu viņas atbalstu, un man tas ir ļoti svarīgi. Turklāt pēc Saeimas vēlēšanām viņai vairs nav bail. Viņš priecāsies ar mani par uzvaru, un droši vien nebūs pārāk uztraukta par zaudējumu. Protams, vēlēšanas tās ir pārmaiņas, tā ir izeja no komforta zonas. Bet pārmaiņas tās ir labi, tās ir nepieciešamas attīstībai.
- Ja runājam par pārmaiņām un attīstību, vai to var piemērot arī partijai?
- Protams! Tas ir vispārzināms fakts: kad lielajās korporācijās nepieciešamas pārmaiņas, bieži aicina cilvēku no malas. Atrodoties sistēmas iekšienē, bieži vien dažām lietām nepievērš uzmanību, bet cilvēkam no malas katrs sīkums krīt acīs. Starp Saskaņas līderiem es esmu tāds "cilvēks no malas". Mani aicināja, jo partijai ir vajadzīgas pārmaiņas, es to saprotu, un man ir idejas, kā mums būtu jāmainās. Nevis ideju ziņā - ar tām mums viss ir kārtībā, Latvijai ir nepieciešamas "Saskaņas" idejas. Bet gan darba procesu organizācijas un jaunu cilvēku piesaistes ziņā.
- Ja runājam par pārmaiņām, kas no jūsu viedokļa būtu jāmaina?
- Ir jāizpilda tas, par ko jau sen runājuši. Dot iespēju ietekmēt situāciju ne tikai vairumam, bet arī izvēlētajai minoritātei. Ne tikai domē, bet arī Saeimā. Cilvēki, kuri balso par dažādām partijām, balso nevis par to, lai daži cilvēki sēž krēslos un saņem algas. Cilvēki balso par idejām. Un ir ļoti svarīgi, lai īstenojas idejas, par kurām cilvēki balso. Lai tas, par ko vispār varētu vienoties, netiktu izsvītrots tikai tāpēc, ka to piedāvāja mazākumtautības. "Sarkanās līnijas" pirmām kārtām kaitē vēlētājam. Tieši par to mēs cīnīsimies.