Pirmie Eiropas Savienībā: Latvija ieņēma pirmo vietu ES militāro izdevumu ziņā

Visvairāk līdzekļu ES valsts ienākumu attiecībā pret IKP ziņā 2018. gadā aizsardzībai piešķīra Latvija, par to liecina Eurostat dati; otrā vieta ir Igaunijai.
Sputnik

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Saskaņā ar statistikas aģentūras Eurostat datiem, kas tika publicēti vakar aģentūras oficiālajā mājaslapā, pēc 2018. gada rezultātiem, Latvija kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā visu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Kopumā 2018. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis aizsardzībai iztērēja 162 miljardus eiro, kas ir 2,6% no kopējā valstu izdevumu apjoma un ir ekvivalents 1,2% no IKP, atzīmē Eurostat.

Tiek ziņots, ka pirms diviem gadiem Latvija iztērēja aizsardzības izdevumos 2,1% no IKP, kas ir vairāk nekā 616 miljoni eiro, un tādējādi ieņēma pirmo vietu visu ES valstu vidū attiecīgo aizsardzības izdevumu ziņā. Otro vietu ieņēma Igaunija. Tās izdevumi aizsardzībai sastādīja 2% no IKP, kas ir vairāk nekā 525 miljoni eiro. Pirmo trijnieku noslēdz Grieķija ar tādu pašu rādītāju kā Igaunijai – 2% no IKP.

Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus

Iepriekš kļuva zināms, ka ASV 2020. gadā piešķir Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no aizsardzības budžeta militārās kooperācijas attīstīšanai. Turklāt pirmo reizi tika piešķirti naudas līdzekļi pretgaisa aizsardzības attīstībai – 50 miljoni dolāru.

ASV ik gadu piešķir militāro palīdzību Baltijas valstīm. Maskava vērtē to kā nedraudzīgu soli NATO militārās klātbūtnes paplašināšanās fonā pie Krievijas robežām. Baltijas valstis un Polija uzņēma savā teritorijā četrus alianses starptautiskos bataljonus, kuru kareivju kopējais skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus cilvēku. KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja, ka mācību laikā NATO militārpersonu skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug līdz 40-60 tūkstošiem cilvēku.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt konfrontāciju ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām lielāku skaitu tehnikas un bataljonu.