RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji astoņu mēnešu laikā, kopš spēkā stājies Informatoru aizsardzības likums, uzrakstījuši 435 ziņojumus. Lielākā daļa iesniegumu ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu samaksas, ar amatpersonu pārkāpumiem un valsts līdzekļu vai īpašuma izšķērdēšanu, paziņoja intervijā Latvijas Radio Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Citskovskis atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi ziņot par pārkāpumiem, ja viņi ir pasargāti no valsts puses. Taču tikai ceturtā daļa no saņemtajiem iesniegumiem atbilst Informatoru aizsardzības likuma kritērijiem un ir pieņemta izskatīšanai. Tāpat Valsts kancelejas vadītājs piebilda, ka ir nepieciešams laiks, lai sabiedrībā nostiprinās informatoru institūts.
Pēc Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta ekspertes Ineses Kušķes sacītā, no 119 trauksmes iesniegumiem 54 vēl tiek izskatīti, tostarp ierosināta viena krimināllieta. Septiņos gadījumos tika pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, savukārt 11 gadījumos tika veikti uzlabojumi atklāto trūkumu novēršanai.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme atzīmēja, ka VID saņēma visvairāk iesniegumu – 82, no kuriem izskatīšanai tika pieņemti 36. Deviņiem no tiem jau ir pabeigta izskatīšana, un tajos ir pieņemti dažādi lēmumi, tostarp lēmumi par nodokļu uzrēķiniem, paziņoja viņa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka pērn birojs saņēma 51 iesniegumu, un 18 no tiem tika pieņemti izskatīšanai. Trīs gadījumos tika atklāti pārkāpumi, kas saistīti ar valsts ierēdņiem noteikto ierobežojumu neievērošanu. Tāpat tika atklāti zaudējumu radīšanas gadījumi valsts kārtībai un valsts līdzekļu izšķērdības gadījumi.
Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.
Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.
Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.
Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.