RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Igaunijā ieskanējušas runas par iespējamo atteikšanos no dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica, ņemot vērā līdzekļu trūkumu projekta finansēšanai. Sākotnēji 81% izdevumu projekta realizācijai uzņēmās Eiropas Savienība, pārējos izdevumus bija jāsedz Baltijas valstīm. Taču Eiropas budžeta jaunajā periodā viņu daļa var pieaugt līdz 35%. Igaunija norādīja, ka ar tādām summām projekts zaudē ekonomisko jēgu.
Neatkarīgā ekonomiste no Latvijas Jevgēņija Zaiceva atzina, ka viņu iepriecina Igaunijas vēlme parūpēties par projekta atcelšanu – šis dzelzceļš Baltijas valstīs nevienam vairs nav vajadzīgs.
"Rail Baltica ir vajadzīgs tikai latviešu elitei, kas cenšas uzbūvēt tās iecirkni, īpašu atzarojumu caur Rīgu. Šajā vēlmē drīzāk saskatāmas korupcijas intereses, jo projekta īstenošanai vajadzēs izpirkt zemi, bet Rail Baltica ekonomiskā jēga ir atkāpusies otrajā plānā," Zaiceva paskaidroja sarunā ar Sputnik Latvija.
Viņa atgādināja, ka iecere radusies pirms 20 gadiem, kad Austrumeiropas valstis gatavojās iestāties ES un ekonomikā valdīja labklājība.
"Toreiz šī maģistrāle bija vajadzīga. Bija iecerēts veidot loku, kas apvienotu Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju, Zviedriju, Dāniju. Ideja pārāk ilgi tika izstrādāta, pēc tam sākās 2008.gada krīze, 2014.gadā sākās sankciju konfrontācija. Kravu plūsma saruka, tagad ceļš vajadzīgs tikai tiem, kuri vēlas uz tā rēķina nopelnīt," konstatēja Zaiceva.
Ekonomiste atgādināja, ka patlaban vairs nav tās kravu plūsmas, kurai maģistrāle bija iecerēta pirms 20 gadiem, bet pasažieru plūsma, par kuru klāsta Latvija, ir pat "visīstākā mistika".
"Eiropas Savienībai šis ceļš nav vajadzīgs, un liekas naudas tai nav, tāpēc tā samazina finansējumu," atzīmēja Zaiceva.
Viņa piezīmēja, ka par Rail Baltica pēdējo mērķi bija iecerēta militārās tehnikas pārvadāšana.
"Poliju caurauž autoceļu tīkls, pa kuriem var dzīt vilcējus ar amerikāņu smago tehniku. Baltijas valstīs organizēja revīziju un noskaidroja, ka augsne te ir sarežģīta, it īpaši Latvijā, un ceļi šos vilcējus neizturēs. Tāpēc parādījās ideja izmantot dzelzceļu. Spriežot pēc visa, tagad NATO un ASV no tās ir atteikušies. Tuvākajās mācībās tehniku Krievijas robežu tuvimā nogādās caur ostām," paskaidroja Zaiceva.
Eiropas standarta sliežu dzelzceļu Rail Baltica plānots būvēt Baltijas valstu teritorijā – no Talinas līdz Varšavai. Igaunijā un Latvijā maģistrāles garums sastādīs aptuveni 300 km, Lietuvā – 360. Britu audita kompānijas Ernst & Young prognoze no 2017. gada rāda, ka Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu eiro apmērā ar 5,8 miljardiem ieguldījumu. Ekspertu nesenās aplēses liecina, ka projekts novedīs pie zaudējumiem vismaz četru miljardu eirop apmērā.