"Mums jau šobrīd zvana krievvalodīgie": kāpēc valodas kvotas TV radīs pretēju efektu

Televīzijas operatori pastāstīja, kā klienti reaģējuši uz prezidenta Levita ierosinājumu ierobežot krievu valodā translēto raidījumu daļu, un kāpēc viņa iniciatīva ir nokavējusies par pāris gadu desmitiem.
Sputnik

RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Prezidenta Egila Levita ierosinājums ierobežot televīzijas saturu krievu valodā radījis nopietnu satraukumu krievvalodīgo vidū, pastāstīja kabeļtelevīzijas operatori TV3.

Ar mērķi stiprināt informācijas telpu Latvijā un piederības sajūtu Eiropas kultūrtelpai, Levits iesaka likumā paredzēt, ka katrā teleprogrammu bāzes kompleksā jābūt sabiedriskās televīzijas kanāliem, bet pārējos 80% satura jānodrošina ES un Eiropas ekonomiskās zonas valodās. Faktiski runa ir par krievu valodā gatavoto telekanālu daļas ierobežošanu līdz 20%, lai arī tie ir vieni no populārākajiem valstī.

"Šis pieprasījums rodas ne jau tāpēc, ka klienti grib dzīvot citā informatīvajā telpā, bet tāpēc, ka daļa klientu nevar patērēt saturu angļu, franču vai citās valodās," stāsta "Baltcom" valdes locekle Tīna Lūse.

Viņa piebilda, ka klientu satraukums jau ir jūtams.

"Mums jau šobrīd zvana krievvalodīgi runājoši klienti, kas saka, ka migrēs uz satelīta platformām, un ne jau legālajām, bet tām, kuras valstī ir pieejamas brīvi," atklāja Lūse.

Tas satrauc biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektori Dace Kotzeva. Klientus, kuri reģistrētu kabeļoperatora pakalpojumus izmanto, lai skatītos Krievijas šovus, jaunie ierobežojumi varētu mudināt meklēt alternatīvas.

"Man ir bažas, ka šādi neizsvērti priekšlikumi, iegrūsti starp lasījumiem likumā, panāks pretēju efektu," saka biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva.

Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā

Operatora "Tet" juridiskās daļas direktors Toms Meisītis atzīmēja, ka jāņem vērā mūsdienu tehnoloģiju daudzveidība televīzijas raidījumu nodrošināšanai. Levita ierosinājuma ietekmi pārsvarā sajutīs kabeļtelevīzijas vai virszemes televīzijas klienti, bet digitālās platformas tas neskars.

"Būtiski saprast, ka pamatpakas princips ir aizejoša parādība. Cilvēki patērē saturu pēc pieprasījuma, citādi būvēts pakalpojums, citas platformas sāk dominēt, tāpēc jāskatās, kādu labu sabiedrības interesēm tas nes," konstatēja Meisītis.

Citiem vārdiem – auditorija abonēs konkrētus kanālus vai pat konkrētus raidījumus. Levita ierosinājums nāk aptuveni 20 gadus par vēlu.

Pie tam viņš piezīmēja, ka prezidenta piedāvātā proporcija nenozīmē, ka krievu telekanālu daļa noteikti saruks – viss atkarīgs no operatora piedāvātā bāzes komplekta apjoma. Tās apmērus likums neregulē.

"Mums ir 60 kanāli pamatpakā, un tad atkarībā no metodes, kā rēķina to kvotu, kas nav tālu no tā, kas mums pakā jau ir," piebilda Meisītis.