RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Dabas aizsardzības pārvalde plāno izveidot portālā sadaļu, kas būs veltīta Ķīnas cimdiņkrabim – invazīvai un visnotaļ bīstamai sugai, kas Latvijā ātri vairojas, raksta Latvijas avīze.
Ķīnas cimdiņkrabis ir pasaules invazīvāko sugu simtniekā. Tas aktīvi rok alas un bojā krasta līniju, kā arī noēd zivis zvejnieku tīklos. Turklāt krabji spēj pārnēsāt krabju mēri un cilvēkam bīstamo plaušu parazītu – trematodi.
Ārēji no citiem krabjiem Ķīnas cimdiņkrabi atšķir matiņi uz spīlēm – dzelteni, brūni vai sarkani. Šie krabji ir visēdāji, tie ēd gan aļģes, gan bezmugurkauliniekus un zivis. Paši kalpo kā barība plēsīgām zivīm, putniem, upes ūdriem un jenotiem un ir absolūti derīgi cilvēka uzturam, savukārt Ķīnā skaitās kā delikatese.
"Esmu dzirdējusi, ka arī mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā," stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe.
Šī krabja spēja dzīvot pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietoties pa straumi simtiem kilometru attālumā ir novedusi pie tā, ka suga ir izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā dabā tiem nav ienaidnieka, tie konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, apēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj bojāt dambjus.
Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, trubas un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.
Pirmo reizi Latvijas teritorijā – Liepājas ezerā, Daugavā un Lielupē – šī suga nokļuva starp 1932. un 1937. gadu. Kopš 1990. gada atsevišķi indivīdi izpeldēja Buļļupē, Babītes ezerā, Ventā, Engures ezerā un citviet. 2018. gadā tika izķerti 54 krabji vienā vietā, pie Vendzavām, un vēl 20 citviet. 2019. gadā tajā pašā vietā tika atrasti 35 krabji un vēl 10 – citviet Latvijā.
Visticamāk, atzīmē Strāķe, 20 gadu laikā šis krabis pielāgosies arī Baltijas jūras ūdeņiem – jo tā nav pārāk sāļa un drīz kļūs siltāka.
"No šāda viedokļa es atbalstu, ka visus cimdiņkrabjus, kas šeit tiek noķerti, nedrīkst laist atpakaļ, lai viņiem nebūtu dots laiks pielāgoties dzīvei Rīgas līcī. Jo vairāk sugā īpatņu, jo lielāka iespējamība pielāgoties. Un, jo ilgāk viņi šeit dzīvos, jo labāk varēs pielāgoties," uzsver hidrobioloģe.