RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Lai kā tagad lamātu PSRS, toreiz varēja dzīvot, radīt, bija īsta māksla. Tagad ir dažādi, teica latviešu komponists Raimonds Pauls un pastāstīja par Kirila Serebreņņikova izrādi, kur pusotru stundu pa skatuvi skraida pliki cilvēki. Maestro piebilda, ka latvieši tajā nosēdējuši līdz beigām, taču nav sapratuši, kāpēc.
Par sarunu ar vienu no slavenākajiem latviešiem savā lapā Facebook pastāstīja producents, bērnu un pieaugušo grāmatu autors, žurnālists Andrejs Sorokins.
"Es viņam saku: "Raimond, kā tad jūs agrāk dzīvojāt? Kā tā nolādētā Padomju Savienība ļāva jums spēlēt lielisku mūziku?" Bet viņš atbild: "Normāli dzīvojām. Neko nolādētu teikt nevaru. Dzīvojām, radījām, spēlējām, iedzērām – visādi bija. Taču bija īsta daiļrade un māksla." "Bet tagad?" prasu. "Tagad – saka, – arī ir dažādi. Re, piemēram, mums atveda Krievijā aizliegtu izrādi, Serebreņņikova izrādi (režisora Kirila Serebreņņikova iestudējums Outside – red.), pagājušajā nedēļā..." "Un kā?" jautāju. "Nekā, - viņš atbild. – Pusotru stundu pa skatuvi skraida pliki vīrieši un sievietes. Pusotru stundu. Mjā." Viņš nopūtās un nokāra galvu: "Pliki, pusotru stundu. Latvieši visu izrādi nosēdēja. Un nesaprata, kāpēc." Viņš atkal nopūtās un, galvu šūpojot, atkārtoja: "Pusotru stundu,"" tā sarunu ar Paulu atstāstīja Sorokins.
Iepriekš Raimonds Pauls jau uzsvēra, ka nav viens no tiem, kuri mālēs melnā krāsā padomju laikus. Viņš nosauca par muļķīgu robežu slēgšanu, laiku, kad bija grūti izbraukt uz ārzemēm, taču mūzika, mācības Krievijā bija augstā līmenī, arī konservatorijās Maskavā un Ļeņingradā, kur strādāja pasaules klases pedagogi. Tagadējos laikus nevar slavēt salīdzinājumā ar padomju pagātni, uzskata Pauls.