RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Tikai pirms pāris gadiem ziņas par trešo valstu pilsoņiem, kuri no Krievijas caur Latviju mēģina iekļūt Eiropas Savienībā, parādījās gandrīz vai katru dienu. Tagad pārkāpēju skaits ir krietni sarucis, vēsta Latvijas Radio.
Robežpārkāpēju skaits pagājušajā gadā bija gandrīz desmitkārt mazāks nekā pirms pieciem gadiem. 2014. gadā pie robežas noķerti 463 pārkāpēji, bet pērn – tikai 60. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts uzskata, ka tas ir teicams rezultāts.
"Robežas izbūve, infrastruktūras sakārtošana, vairāk tehnisko līdzekļu izmantošana, sadarbība ar trešajām valstīm, atturot no šķērsošanas. Sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, sekmīga operatīvā darbība, preventīvie pasākumi. Kopumā ir izdevies nelegālās imigrācijas plūsmas novirzīt. Arī globālās migrācijas tendences - ir informācija, ka mums pamatā sastaptie šķērsotāji - vjetnamieši - mēģina iekļūt legālā ceļā Eiropā. Līdz ar to šāds maršruts vairs nav tik pievilcīgs," informēja Pujāts.
Arī pieņemtie stingrākie sodi palīdz cīnīties ar trešo valstu pilsoņiem, kuri Eiropas Savienībā mēģina iekļūt nelikumīgi.
"Arī savulaik veiktie likumdošanas grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Arī bargākas sankcijas personu pārvietotājiem pār robežu. Vairāk par piecu personu pārvietošana organizētā grupā jau nozīmē reālu brīvības atņemšanu, kas arī attur no iesaistīšanās organizētā personu pārvietošanā," konstatēja ģenerālis.
Agrāk par nelegālu robežas šķērsošanu draudēja administratīvs sods, un to bija grūti piedzīt no pārkāpējiem. Tagad par šo pārkāpumu draud kriminālatbildība, un, pēc Pujāta domām, tas bija pareizs lēmums. Vidēji par nlegālu robežas šķērsošanu draud brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem un deportācija. Starp notiesātajiem pārsvarā ir vjetnamieši, Krievijas un Latvijas pilsoņi, taču Latvijas robežu šajos gados nelikumīgi mēģinājuši šķērsot cilvēki arī no Irākas, Pakistānas, Indijas, Armēnijas un citām valstīm.
Robežsardzes priekšnieks atzīmēja, ka, pateicoties uzlabotajai sadarbībai ar kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, uzreiz pēc aizturēšanas pārkāpējus var atgriezt valstij, no kuras viņi nākuši.
Taču Pujāts uzsvēra, ka labā statistika nedāvā iemeslu "atslābt". Šogad jau ir aizturēta viena pārkāpēju grupa 12 cilvēku sastāvā. Ziema ir silta, un šādi laikapstākļi robežpārkāpējiem ir izdevīgi.
"Varam runāt, ka 2019. gads bija zināms veiksmes gads. Vai mums izdosies sargāt tā, ka vispār nebūs pārkāpēju, nu, pieļauju, ka ne," atzīst Pujāts.
Pujāts uzņēmās Robežsardzes vadību pērnā gada janvārī, kad viņa priekšgājēju Normundu Garbaru aizturēja Iekšējās drošības birojs aizdomās par krāpšanos. Viņš tika turēts aizdomas par likumpārkāpumiem infrastruktūras būvdarbu procesā uz Latvijas un Krievijas robežas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežu labiekārtošanas procesā.
Šī gada janvārī Valsts kontrole publicēja Robežsardzes revīzijas rezultātus. Noskaidrojās, ka robežas joslas labiekārtošanā uz Latvijas un Krievijas robežas vismaz 7,4 miljoni eiro iztērēti prettiesiski. Pēc resora domām, šai summai jāpieskaita vismaz miljons eiro, kas nepamatoti iztērēts Latvijas un Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas robežu uzturēšanai.