RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Liepājnieki ieraudzījuši lapsas pilsētā un noraizējušies par drošību, vēsta rus.liepajniekiem.lv.
Ja pilsētā manīti meža iemītnieki, par tiem jāziņo pašvaldības policijai, stāsta Liepājas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.
"Mums ir izstrādāta procedūra, kā rīkoties šajos gadījumos, - stāsta Liepājas Pašvaldības policijas (PP) pārstāvis Kaspars Vārpiņš. – Tas ir atkarīgs no tā, kurā vietā ir pamanīts meža dzīvnieks. Mēs apsekojam teritoriju un, ja tie ir lielāki meža zvēri, tad piesaistām arī veterināru, ja mazāks, tad tiekam galā ar dzīvnieku ķērāju palīdzību," viņš paskaidroja.
Latvijas mednieku savienības biedrs Gunārs Freimanis pastāstīja, ka lapsas patiešām mēdz dzīvot pilsētu teritorijās.
"Lapsas apdzīvo cilvēku pamestos nostūrus, ievācas pat pamestās mājās. Viņas rok alas, pārtiek no žurkām, pelēm un arī no cilvēku izmestās barības."
Viņš piezīmēja, ka pilsētai būtu jāpadomā par vides sakopšanu, it īpaši tas attiecas uz graustiem.
"Ja, piemēram, blakus kādam bērnudārzam ir pamesta katlu māja, tad drīz lapsas un lapsēni nāks spēlēties ar bērnu mantiņām," brīdināja Freimanis.
Tomēr viņš mierināja iedzīvotājus – par drošību nav jāuztraucas.
"Par slimībām gan nebūtu jābaidās, jo trakumsērga Latvijā jau vairākus gadus nav novērota, bet kašķis vairāk ir bīstams mājdzīvniekiem. Lapsa nav bīstama cilvēkam," ir pārliecināts LMS biedrs.
Šīs nav pirmais, un noteikti nav arī pēdējais gadījums, kad pilsētā sastapti savvaļas dzīvnieki. Liepājā vairākkārt manīti arī citi meža iemītnieki. Piemēram, 2017. gadā kāds Karostas iedzīvotājs sastapās ar mežacūku baru, savukārt autovadītāji regulāri novēro ežus, aļņus, stirnas un citus dzīvniekus, kuri šķērso ceļu pilsētā.
"Liepājnieki var priecāties, ka viņu teritorijā ir eži, jo tie apēd žurkas un peles, kuras uzturas pamestās vietās un atkritumu konteineru tuvumā. Neko sliktu ezis nedara. Viņš dzīvo savā šaurā teritorijā un ļoti slikti pielāgojas videi, līdz ar ko viņu nevajadzētu nekur pārnest, jo tad viņš ies bojā," brīdināja Freimanis.
"Par aļņiem ir cits stāsts. Viņu smadzenēs ir ieprogrammēts barības maršruts, pa kuru viņš staigā riņķī. Cilvēki ceļ būves un šosejas, tādējādi rādot šķēršļus šiem dzīvniekiem. Ja alnis ir vecāks un gudrāks, tad viņš var pamēģināt apiet tos šķēršļus un nejauši ieiet pilsētā. Tā nu tas būs, jo cilvēku apdzīvotās teritorijas arvien paplašinās.
Savukārt stirna dzīvo tur, kur cilvēks – izmanto mazdārziņus, viņai garšo tas, ko cilvēks audzē. Lielu postu stirna nenodara, bet daļu no augiem var apēst," atzīmēja LMS biedrs.