RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - TB/LNNK ierosina aizliegt krievu valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. NA iecerējusi panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanas notiktu tikai valsts valodā. Pārkāpējiem paredzēts papildināt Administratīvo sodu likumu.
NA ierosinājums diezin vai radīs atbalstu, turklāt visu argumentāciju par latviešu valodas virsvadības nepieciešamību pārsvītro vārda brīvības aspekts, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis.
"Tā ir pirmatnēja mežonība. Daudzās valstīs priekšvēlēšanu aģitācija notiek vairākās valodās. Piemēram, Ņujorkas štatā ASV ir 15 tādas valodas, ieskaitot krievu valodu. Nacionālistiem krievu valoda Latvijā ir mūžīga tēma, jo iepriekš Kārlis Šadurskis atņēma viņiem ilglaicīgo krievu skolu likvidācijas tēmu un viņi tagad ar kvazipatriotiskiem apsvērumiem bīda uz priekšu krievu valodas tēmu," atzīmēja Petropavlovskis.
Politiķis uzskata, ka NA nodomi liecina par vēlmi izpelnīties politiskos punktus sava elektorāta acīs, kā arī ieriebt krievu medijiem un krievu partijām.
"Cīnās par to, lai krievu medijus atstātu bez maizes gabala. Latviešu valodā krievu segmentā neviens to ne klausīsies, ne skatīsies, ne lasīs... Kopumā latviešu partijām aģitācija krievu valodā ir nabadzīga. Latvijas Krievu savienība ir vienīgā, kas jau ceturtdaļgadsimtu izmanto krievu valodu ārējā reklāmā. Tātad tas ir mēģinājums ieriebt konkurentiem," paskaidroja Petropavlovskis.
LKS līdzpriekšsēdētājs uzsvēra, ka visus NA argumentus Eiropas augstākajās tiesu instancēs apgāž viens vienīgs aspekts – vārda brīvība, ko garantē Latvijas Satversme.
Nacionālā apvienība ierosina attiecināt grozījumus par latviešu valodas lietojumu uz aģitāciju sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās neatkarīgi no īpašuma piederības.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.