Latvija ieņēmusi pirmo vietu Baltijā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu apjoma ziņā

Pēdējos gados Latvijā pesticīdi lauksaimniecībā tiek izmantoti aizvien plašāk, neskatoties uz sabiedriskajiem protestiem un Eiropas Parlamenta liegumiem.
Sputnik

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Eiropas Parlaments uzstājīgi aicina ES valstis ierobežot pesticīdu lietojumu lauksaimniecībā, taču Latvija laidusi klajā jaunu "Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai", kurā nav nekādu precīzu datu par pesticīdu samazināšanu, raksta BB.lv.

Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai

Ziņots, ka pēdējos gados pesticīdu lietošana Latvijā tikai aug augumā. Sabiedrība ceļ trauksmi, jo speciālo līdzekļu saturā esošo kaitīgo vielu dēļ cieš apkārtējā vide, dzīvnieki un putni. Pesticīdu lietošana neatgriezeniski ved postā bišu populāciju.

Ministru kabineta jaunais plāns paredz laikā no 2019. līdz 2023. gadam samazināt pesticīdu lietošanu, jo tie apdraud cilvēka veselību un apkārtējo vidi, taču nekāda konkrēta informācija nav sniegta. Tiesa, iepriekš ministru mutiskā saziņā izskanēja dati par 30%.

Vajadzīgs precīzs plāns

Vienīgais sods, kas paredzēts plānā par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, ir tikai informēšana un pārbaudes. Savukārt eksperti uzskata, ka tādi soļi ir pārlieku viegli, taču plāna autori klāsta: drīzumā Eiropas tirgū tiks ierobežoti pieejamie pesticīdi, un problēma atrisināsies pati no sevis.

"Ja skatāmies lielo bildi, tad pesticīdus Latvijā nelieto tik daudz kā citās ES valstīs vai vidēji Eiropā. Jā, Latvijā lieto mazāk pesticīdu nekā, piemēram, dienvidu valstīs, bet, salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Igauniju vai Lietuvu, esam turpat līdzās. Tā ir tikai puspatiesība, ka pie mums AAL (augu aizsardzības līdzekļu – red.) lietojam mazāk. Ir bijuši atsevišķi gadi, kad pesticīdus lietojam pat vairāk nekā dāņi," informēja Latvijas Dabas fonda loceklis Andrejs Briedis.

Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot

Viņš ir pārliecināts, ka jaunajā plānā noteikti jānorāda precīzi soļi, kuri ļaus sasniegt nospraustos mērķus – mazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.

Iepriekš jau vēstīts par Latvijā pieejamajiem kartupeļiem ar pesticīdiem. 2019. gada februārī pētnieki analizēja piecus ābolu, kartupeļu un burkānu paraugus, ko iegādājās lielveikalā. Visos piecos ābolu un kartupeļu paraugos, divos no četriem burkānu paraugiem tika fiksētas pesticīdu pēdas.

Vēl vairāk, dažos ābolos tika konstatētas vairāku pesticīdu pēdas, divos – veselu piecu pesticīdu pēdas.

Viens no kartupeļu paraugiem saturēja klotianidīna pēdas. Tas ir neonikotinoīdu klases pesticīds. 2013.gadā tas bija uz laiku aizliegts, ņemot vērā bitēm nodarīto kaitējumu, bet 2018.gadā ES pilnībā aizliedza šīs klases vielu lietošanu savā teritorijā.