RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija publicējusi paziņojumu, kurā aicina ANO, EDSO un Eiropas Padomes starptautiskās tiesībsargājošās organizācijas adekvāti novērtēt Ukrainas valdības darbības. 16.janvārī Ukrainas parlaments pieņēma likumu "Par pilno vispārējo vidējo izglītību", kas ļauj būtiski ierobežot mācības skolās mazākumtautību valodās, arī krievu valodā.
Savukārt iepriekšējā sasaukuma parlaments pieņēma likumu "Par valsts valodu", kas būtiski ierobežoja iespējas iegūt izglītību mazākumtautību valodās. Likums stājās spēkā 2017.gada 28.septembrī un tiek īstenots pakāpeniski – līdz 2020.gadam, kad visas valsts skolas pāries pie mācībām ukraiņu valodā.
Maskava norāda, ka to visu Ukraina izsarījusi, ignorējot Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumus nodrošināt nepieciešamo līdzsvaru valodu sfērā, lai arī Ukrainas vadība solīja tos izpildīt.
"Krievu valoda Ukrainā joprojām pakļauta dubultai diskriminācijai," uzsvērts Krievijas ĀM publicētajā paziņojumā.
Diplomāti paskaidroja, ka Ukraiņu valodā runājošoi pilsoņu bērniem un pamattautu pārstāvjiem, pie kuriem Ukraina pieskaita Krimas tatārus, karaimus un krimčakus, pēc minētā dokumenta stāšanās spēkā saglabāsies iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā no 1. līdz 11. klasei.
Taču mazākumtautības, kas runā Eiropas Savienības valstu valodās, mācīsies dzimtajā valodā līdz 5.klasei, pakāpeniski palielinot mācību apjomu ukraiņu valodā – no 20% līdz 60% 9.klasē.
Savukārt krievvalodīgie bērni varēs mācīties dzimtajā valodā līdz 5.klasei, pec tam vismaz 80% mācību jānotiek valsts valodā.
Gan krievu, gan baltkrievu, gan idišs
"Starp citu, šie pasākumi attiecināti ne tikai pret krievu valodu, bet arī, piemēram, pret baltkrievu valodu un idišu," atzīmēja Krievijas ĀM.
Diplomāti pievērsa uzmanību tam, ka Ukrainas valdība nav šajā jautājumā konsultējusies ar Ukrainā dzīvojošajām mazākumtautībām.
"Tādējādi oficiālā Kijeva joprojām iet pa vardarbīgas ukrainizācijas un citvalodu iedzīvotāju asimilācijas ceļu, pārkāpjot valsts Konstitūciju un saistības cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā," konstatēja Krievijas ĀM.
Venēcijas komisijas atbilde
Atgādināsim, ka Ukrainas Ārlietu ministrija nosūtīja likumu "Par valsts valodu" Venēcijas komisijas ekspertīzei, kura secināja: Ukrainas valdībai ir jāpanāk līdzsvars valodu politikā, lai valodu problēma nekļūtu par starpetniskās spriedzes avotu valstī.
Piemēram, Venēcijas komisija "īpaši ieteica" pārskatīt likuma nostādnes, kas paredzēja "diferencētu attieksmi pret pamattautu valodām, mazākumtautu valodām, kas ir ES oficiālās valodas, un mazākumtautu valodām, kas nav ES oficiālās valodas".
2001.gadā aizritējušās tautas skaitīšanas oficiālie dati liecina: krievu valodu par dzimto nosauca vairāk nekā 14 miljoni Ukrainas pilsoņu – 29,6% valsts iedzīvotāju. Aptauja, ko 2004.gadā organizēja Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts, norādīja, ka krievu valodu ģimenēs lieto 43-46% Ukrainas iedzīvotāju.