RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Asu neizpratni un apspriešanu sociālajos tīklos izraisīja svaigākais materiāls, kurš iznācis portālā Veselam.la.lv un ir veltīts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zvanu centra darbam (RAKUS).
Izrādījās, ka zvanu centra dienesta darbinieku ikdiena ir pārpildīta ar grūtībām: katru dienu tiek saņemts milzīgs pacientu zvanu skaits, valsts kvotu pie ārstiem nav, nepietiek darbinieku, kas būtu gatavi tikt galā ar apjomīgu informācijas bāzi vien par 884 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
70% zvanu ir no krievvalodīgajiem
Problēmas ar darbinieku atlasi zvanu centros ir saistītas arī ar valodām. Izdevās noskaidrot, ka lielākā daļa darbinieku ir pensijas vai pirmspensijas vecuma cilvēki. Jaunieši "atkrīt" jau darba intervijas stadijā.
"Darba specifika mums prasa ne tikai valsts valodas, bet arī krievu valodas zināšanas," ar rūgtuma izjūtu atzīst RAKUS pārstāvis.
Saskaņā ar viņa aprēķiniem, aptuveni 70% zvanu tiek saņemti no krievvalodīgiem klientiem un daudzi no viņiem uzstājīgi runā ar operatoru krievu valodā. Un ja tie atsakās atbildēt lielajā un diženajā, klienti nereti izsaka pārmetumus un pat lamājas.
Pēc Valsts valodas centra (VVC) direktora Māra Baltiņa domām, tas ir darba organizēšanas jautājums – RAKUS zvanu centrs – tas nav operatīvais dienests, atšķirībā no ātrās palīdzības, kura patiešām dažreiz var pārkāpt Valodas likumu, lai glābtu cilvēka dzīvību. Vārdu sakot, RAKUS jāstimulē un jāmotivē krievvalodīgie runāt latviešu valodā, uzskata VVC.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā atzīmēja, ka plāno ieviest telefona zvanā sarunvalodas izvēli ar operatoru, kā tas tiek praktizēts citviet.
Pazemo latviešus
Taču šāda lietu kārtība, šķiet, neapmierina latviešu inteliģenci, kura saskata tajā jauniešu diskrimināciju, kuri neprot krievu valodu.
"Haoss veselības aprūpē + latviešu jaunieši darba tirgū (slimnīcas zvanu centrā) tiek diskriminēti," pauda sašutumu Twitter latviešu dzejniece Liāna Langa, pievienojot raksta hipersaiti.
Vairākums komentētāju viņai piekrita.
"Pazemojoša attieksme pret latviski runājošiem darbiniekiem. Ko nozīmē darba specifika tāda, ka uzstāj runāt krieviski... ja nē, izskan pārmetumi, lamas... Prātam neaptverami, ka Latvijā tas ir iemesls piespiest runāt krieviski," pievienojās neizpratnei kulinārijas blogere Linda Mazure.
"Cik gadus pēc neatkarības! Līdz šim domāju, ka valsts valoda Latvijā latviešu valoda," piebilst Anita Meinarte.
"Krievi slimo vairāk, tas ir forši," atrod iemeslu priekam lietotājs ar segvārdu Defrosted One.
Tiesa, šajā diskusijā atradās arī tie, kas nostājās zvanu centra darbinieku aizstāvībā.
"Vispār nesaprotu, kur problēma ienākošajām zvanam uztaisīt: latviešu valodā - nospiediet taustiņu 1, krievu - 2, angļu - 3. Cik operatori var apkalpot konkrēto valodu, tik ir. Kāpēc jācieš visiem?" padalījās domās Ēriks Daliba.
Tā ir likuma prasība
Juriste Solvita Olsena iesaistījās dialogā un atzīmēja, ka slimnīca izpilda likuma prasību.
"Slimnīcai ir pienākums (likumisks) pacientus informēt viņiem saprotamā valodā. Tāpēc šajā gadījumā ir jāpieņem darbinieki ar atbilstošām prasmēm un tā nav diskriminācija," centās novilkt līniju zem strīda Olsena.
Taču juristes replika tikai un vienīgi izraisīja jaunu sašutuma vilni nacionālpatriotu un latviešu valodas aizstāvju vidū.
Diskusijai pievienojās pat Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības un citāta par "krievu uti" autors Edvīns Šnore, kurš uzreiz palūdza juristei precizēt likumu, kurš nosaka šādu pienākumu slimnīcai.
Pēc politiķa juristei ar apsūdzībām melos metās virsū arī citi Twitter lietotāji.
"Šitādas olsenas drīz mums ieteiks tumba-jumba valodu mācīties, jo redz esot kaudze nēģerēnu, kuriem grūti ārstēties ar latviešu medmāsiņām," pauda sašutumu lietotājs ar segvārdu Šmucāns.
"Nopietni? Un kad tur nonāk kāds japāņu tūrists vai afgāņu bēglis?" vaicā lietotājs angry by default, acīmredzot, apzināti ignorējot informāciju rakstā par 70% zvanu krievu valodā un to faktu, ka Latvijā dzīvo ap 40% krievvalodīgu iedzīvotāju (ne tūristu un ne bēgļu).